Liepājas teātra iestudējums atklāj, cik dažādas ir attiecības, kurās teorētiski vajadzētu būt mīlestībai. Aizmirstiet par romantiskajām muļķībām no Holivudas kino – šie vairāk ir tādi skaudrie stāsti, kas runā par maldiem, meliem, ilūzijām, cerībām un vēl visu to, ar ko cilvēki mēdz aiztaisīt muti savai prāta balsij un sirdsapziņai. Lai tik modelis glīts. Izrāde pievērš uzmanību tieši rūsai un slēptajiem defektiem. — Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā Rīta Avīze” / “Mīlestības neprāts”)


Bella Figura

Jasmīna Rezā
ATTIECĪBU DISKRĒTAIS ŠARMS
Režisors – Dž.Dž.Džilindžers

Pavasara vakars. Automašīna. Andrea un Boriss. Viņi abi atbraukuši pavakariņot uz restorānu, kuru ieteikusi Borisa…sieva.
Fransuāza un Ēriks. Un Ērika māte Ivonna. Visi ieradušies, lai restorānā nosvinētu Ivonnas dzimšanas dienu.
Restorāna stāvvietā šie cilvēki nejauši satiekas un vakaru pavada kopā. Turklāt izrādās, ka daži no viņiem ir jau pazīstami.
Attiecības ne vienmēr ir vienkāršas.

Lomās:
Andrea – Agnese Jēkabsone
Boriss Amets – Edgars Pujāts
Fransuāza Hirta – Inese Kučinska
Ēriks Blūms – Kaspars Gods
Ivonna, Ērika māte – Anda Albuže

Scenogrāfs – Kristians Brekte
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Horeogrāfe – Linda Kalniņa
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova

Pirmizrāde 2017. gada 9. septembrī

Izrādē smēķē!

Foto – Ziedonis Safronovs

  1. Īgnā Tante īgņojas:

    Izrāde “Bella figura” apakšvirsrakstā nodēvēta par “attiecību diskrēto šarmu”. Jau ilgāku laiku gaidot šo izrādi, aplūkojot reklāmas, savās domās vairāk priecājos par apakšvirsrakstu, jo tas atsauca atmiņā lielisko Luisa Bunjuela pagājušā gadsimta 70-to gadu filmu “Buržuāzijas diskrētais šarms” un klusībā cerēju, ka gluži sirreālismu (Bunjuels bija sirreālisma spilgts pārstāvis) jau neredzēšu, bet kaut ko saistošu gan.
    Manas cerības izrādījās veltīgas. Kādu attiecību diskrēto šarmu (latviešu, franču, vācu, krievu, utt.) režisors bija vēlējies parādīt skatītājiem, skaidrībā netiku.
    Man vispār netapa skaidrs kā lugas teksti un darbība absolūti “nelīmējas” kopā ar ļoti uzteicamo aktieru darbu, par kuru varu teikt tikai labus vārdus, lai cik tas absurdi neizklausos. Neko tādu agrāk nebiju piedzīvojusi, vismaz ne tik izteikti.
    No aktieriem šoreiz mana favorīte bija tiešām šarmantā Albužes kundze ar visu savu aizmāršības (demences) apsēsto madame. Viņas tēlojums brīžiem izraisīja smaidu vai smieklus, nu vispār vismaz kaut kādu reakciju. Lugas teksts bija reti garlaicīgu, atkārtojošos dialogu salikums ap kaut kādām, sazin kādām, savstarpējām attiecībām, kuru apspriešana izraisīja žāvas. Pirmais cēliens vilkās gliemeža gaitā, otrais bija nedaudz vitālāks. Par franču šarmu, kur nu vēl diskrēto, vairs nesapņoju, jo neko šarmantu nesaskatīju. Patiesībā jau neesmu arī frankomāne un acīmredzot tādēļ nespēju franču autores J.Rezā lugas saturu novērtēt. Laikam jau tomēr jāpiedzimst par francūzi, lai spētu kaut kādu attiecību šarmu no lugas tekstiem izprast.
    Vēl mani pārsteidza Andreas (A.Jēkabsones) vizuālais tēls jeb , ja to tā varētu dēvēt – “ietērps”. Es tiešām nespēju iedomāties, ka to varētu nodēvēt par franciski šarmantu. Kaut kāds nesaprotams salikums, kas drīzāk vilka domāt, ka Andrea laikam ir kāda vieglas uzvedības dāma , kura mēģina ielēkt 30-gadīgas, vientuļas farmaceites tēlā, lai tikai iekļūtu sabiedrībā, kurā nav īsti gaidīta. Svārki bija vnk. lētuma “nagla’”. Lai gan kurpes daudz neatpalika.
    Tas arī viss, ko varu pavēstīt, jo nekā stāstāma vienkārši nav. Bez Albužes kundzes mani vēl iepriecināja izrādei izvēlētais pamattreks – angļu grupas DEPECHE MODE singls Poison Heart, bet tikai tādēļ, ka esmu šīs grupas fane no pusaudzes gadiem.
    Šoreiz ar nepacietību gaidu kritiķu recenzijas, jo ļoti vēlos uzzināt, kur tad bija jāsaskata tas diskrētais attiecību šarms.
    P.S. Sirsnīgi iesaku noskatīties īstu buržuāzijas izvirtušo šarmu L.Bunjuela filmā “ Buržuāzjas diskrētais šarms” (bija arī dažādu prestižu balvu laureāte). Ļoti interesanta un aizraujoša ir filmas notikumu uzbūve.

  2. Браво!
    Замечательная постановка!В начале я видел только части картины-эксцентричная Андреа,разрывающийся между двумя женщинами и озабоченный бизнесом Борис,успешный великовозрастный холостяк Эрик,чающая надежды о создании семьи Франсуаза,немного комичная Ивонна.Все в целом неплохо.
    И вдруг,в середине второй части всё встало на свои места и я увидел картину в целом.Это история о том,как умирает любовь и надежда.
    Все актеры справились на “отлично”.Особо отмечу A.Jekabsone,т.к. её роль была главной.

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru