Bet vislielākā mīkla ir jautājums – kā latviešu valodu nepārzinošam režisoram iespējams tik asprātīgi spēlēties ar mūsu valodu, baudu ar savu kolorīto režijas rokrakstu sagādājot ne tikai acīm, bet arī ausīm un apziņai. — Dita Eglīte (“Kurzemes Vārds” // “Stavangera”)


Biļete uz Tranaju

Roberts Šeklijs
MUZIKĀLA KOMĒDIJA
Režisors un skatuves versijas autors – Ģirts Šolis

Marvins Gudmens, vīlies gan valsts pārvaldē, gan cilvēkos, nolemj pamest zemi un doties uz visuma nostūrī esošo Tranaju – miermīlīgu, ziedošu, laimīgu pārpilnības zemi, kuru apdzīvo nevis svētie, skeptiķi, vai intelektuāļi, bet gluži parasti cilvēki, kuriem izdevies īstenot utopiju. Kā lai savādāk izskaidro faktu, ka uz Tranajas nav nabadzības, noziedzības, cilvēki ir laimīgi un pārtikuši? Neticamā kārtā tieši tur viņš arī nokļūst, un piedzīvojumi var sākties.

Lomās:
Marvins Gudmens – Kaspars Kārkliņš
Kapteinis Sevidžs un ubags – Egons Dombrovskis
Žanna Vleja (Marvina Tranajas sieva), meitene bārā un kompānijas “EkoKosmoss” reklāmas seja – Ilze Jura
Virsprezidents Borgs, klerks, Meisons un robots – Armands Kaušelis
Abags (Gudmena priekšnieks Tranajā), Bils (Īstkostas robotu rūpnīcas priekšnieks) un “Miles Sliven” ieroču firmas pārstāvis – Viktors Ellers
Melita kundze, Deila Vleja, Sanija un kompānijas “EkoKosmoss” reklāmas seja – Signe Dancīte
Sems (“Mēnessbāra” bārmenis) un Edijs (“Utopijas” bārmenis) – Edgars Pujāts
Dens Melits un Elfreds Vlejs (Žannas tēvs) – Sandis Pēcis
Vīrietis bārā, nabaga strādnieks, robots un Rondo (Žannas mīļākais) – Pēteris Lapiņš

Scenogrāfs – Oskars Dreģis
Kostīmu māksliniece – Arune Daukantaite (Lietuva)
Komponists – Mikus Frišfelds
Horeogrāfe – Katrīna Albuže
Video mākslinieks – Pēteris Brīniņš
Gaismu mākslinieks – Klāvs Gūtmanis

Pirmizrāde 2018. gada 10. martā

Foto – Ziedonis Safronovs

  1. Brīnišķīga izrāde, pārdomāta un aizraujoša scenogrāfija. Jauki pavadīts laiks. Liels paldies Liepājas teātra komandai!

  2. Ejot uz šo izrādi noskaņojos labdabīgi neitrāli – biju dzirdējusi daudz labas atsauksmes, arī aktieriem patīkot padauzīties pa skatuvi. Vienīgais, kas mani darīja uzmanīgu bija apzīmējums “muzikāla komēdija”. Līdzi nāca arī 18-gadīgā meita, kura uz to parakstījās, jo esot komēdija…
    Pirmā cēliena 2/3 sākotnējās trešdaļas cītīgi klausījos, lai saprastu ap ko lieta īsti grozās un no pārpūles nedaudz uznāca miegainība. Bet viss beidzot “pieleca” tad, kad V.Elllers izleca uz skatuves ar savu zaigojošo kostīmiņu un lieliski izpildīja savu muzikālo numuru. Otro cēlienu noskatījos vienā rāvienā un beigu dziesmiņa krievu valodā garastāvokli uzlaboja vēl vairāk.
    Bija tiešām redzams, ka aktieri ar baudu spēlē š izrādi, dara to kvalitatīvi, publika ļoti daudz smējās, tātad apzīmējums “komēdija” sevi attaisnoja. Neteikšu, ka šī ir viena no labākajām mūsu teātra izrādēm, bet skatāma gan, ir par ko pasmaidīt un papriecāties, prieks par pašu aktieru prieku. Manai meitai izrāde patika un pat mistiskā kārtā noderēja aiznākošās dienas latviešu valodas esejā.
    Nevienu aktieri īpaši neizcelšu, jo visi bija jauki. Vienīgais, kas traucēja, bija ļoti skaļā mūzika. To varbūt varētu piereguilēt cilvēciski uztveramos diapazonos.
    Paldies par vakaru!

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru