Šo izrādi uztvēru kā Stavangerā iesāktās tēmas radikālu turpinājumu, kas pievērš uzmanību šodien valdošajai agresijai un destruktīva spēka izpausmēm visapkārt, kas raisa neiecietību, vienaldzību, nocietināšanos. Bija jādomā par dzīvajiem miroņiem, par eksistēšanu pilnasinīgas dzīves vietā, par likteņa un apstākļu varu un cilvēka spējām un atbildību ietekmēt Erosu un Tantosu. — Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā” / “Mans Blasters ir izlādējies”)


Valdemāram Zandbergam – 90!

Radīts būt par varoni

Edīte Tišheizere

Valdemārs Zandbergs (05.03.1927–14.11.1994) bija aktiermākslas tīrradnis, kādi rodas ļoti reti. Apveltīts ar milzīgu skatuvisko un ekrāna pievilcību, Zandbergs spēja iemiesot visos laikos nepieciešamu, bet reti sastopamu tēlu – pozitīvo varoni, kas mīl un kuru pašu nevar neiemīlēt. Viņa radīto pozitīvo varoņu amplitūda bija ļoti plaša. Tā sākās ar Mārtiņu Ventu, jaunu revolucionāru filmā “Kā gulbji balti padebeši iet” un vēlāk tās turpinājumā “Latviešu strēlnieka stāsts” (1957, abām režisors – Pāvels Armands) – jau virsnieku, kura prototips bija Jukuma Vācieša traģiskā figūra. Aktieris nevar radīt mūžībai vai atvilktnei, tālab daudzi varoņi, ko viņam nācās spēlēt uz ekrāna pagājušā gadsimta 50. – 70. gados, bija labi un pareizi saskaņā ar padomju laika noteikumiem. Taču aktiera harisma ļāva arī šos tēlus izjust kā reālus un ticamus cilvēkus. Laimīgā kārtā Valdemāra Zandberga garās kinokarjeras noslēgums iekrita jau Atmodas gados, un viņš paspēja nospēlēt divas latviešu kultūrai būtiskas personības – Jāni Jaunsudrabiņu īsfilmā “Kā mēs aizgājām no mājām” (1986, rež. Pēteris Krilovs) un Krišjāni Baronu kinostāstā “Dzīvīte” (1989, rež. Aivars Freimanis). Valdemārs Zandbergs spēlējis turpat 50 filmās, un viņu varētu uzskatīt par vienu no nedaudzajiem latviešu kinoaktieriem. Tomēr, lai arī ar pārtraukumiem, viņš noteiktas pēdas atstājis arī teātrī.

Lasīt vairāk »

Pieteikšanās diskusijai – “Šķirstot Liepājas teātra vēstures un bohēmas lappuses”!

13. martā plkst. 18:00 ikviens interesents aicināts uz sarunu cikla „Teātris un skatītājs” ietvaros – „Šķirstot Liepājas teātra vēstures un bohēmas lappuses”. Sarunu vadīs un tajā arī piedalīsies teātra zinātniece Edīte Tišheizere, kas kopā ar citiem sarunas dalībniekiem – režisoriem – Andreju Miglu un Valdi Lūriņu, aktrisēm – Inesi Kučinsku un Ainu Kareli, teātra direktoru Herbertu Laukšteinu un teātra zinātnieci Vēsmu Lēvaldi dalīsies atmiņās un sajūtās par teātra procesiem, notikumiem, iestudējumiem un everģēlībām. Pasākumu iespējams apmeklēt BEZ MAKSAS, iepriekš reģistrējoties!

PIETEIKUMA ANKETA AIZPILDĀMA ŠEIT!

Uz tikšanos teātrī!

Liepājas teātris savas 110. jubilejas mēnesī piedāvās vairākus pasākumus!

Marts ir Liepājas teātra jubilejas mēnesis – šogad teātris svin savu 110. dzimšanas dienu, tāpēc par godu svētkiem iecerēti vairāki pasākumi.

Sākot no 7. marta, ikviens Liepājas teātra skatītājs, kurš apmeklēs izrādes, Skatītāju foajē varēs aplūkot nelielu izstādi – „Liepājas teātra mirkļi 110 gadu garumā”, kurā būs aplūkojamas teātra kolektīva un citas fotogrāfijas, sākot no 1907. gada. Savukārt no 3. marta Šampanieša zālē būs iekārtots neliels piemiņas stūrītis aktierim Valdemāram Zandbergam, kurš šī gada 5. martā svinētu savu 90. dzimšanas dienu.

13. martā plkst. 18:00 ikviens interesents aicināts uz sarunu cikla „Teātris un skatītājs” ietvaros – „Šķirstot Liepājas teātra vēstures un bohēmas lappuses”. Sarunu vadīs un tajā arī piedalīsies teātra zinātniece Edīte Tišheizere, kas kopā ar citiem sarunas dalībniekiem – režisoriem – Andreju Miglu un Valdi Lūriņu, aktrisēm – Inesi Kučinsku un Ainu Kareli, teātra direktoru Herbertu Laukšteinu un teātra zinātnieci Vēsmu Lēvaldi, dalīsies atmiņās un sajūtās par teātra procesiem, notikumiem, iestudējumiem un everģēlībām.

Kā vienmēr, pasākums ir bez maksas, taču, lai piedalītos sarunā, interesentiem līdz 11. martam jāreģistrē sava dalība. Reģistrācijas formu iespējams atrast teātra mājas lapā www.liepajasteatris.lv. Lasīt vairāk »

Liepājas teātrī norisināsies ekskluzīvs filmas “Vienu biļeti, lūdzu!” seanss!

18. martā plkst. 21.00 Liepājas teātrī notiks ekskluzīvs Matīsa Kažas dokumentālās filmas “Vienu biļeti, lūdzu!” seanss. Uz vienīgo seansu Liepājā ieradīsies arī filmas režisors un uzņemšanas komanda. Pēc seansa skatītājiem būs iespēja uzdot savus jautājumus un aprunāties ar radošo komandu.

“Vienu biļeti, lūdzu!” (One Ticket Please) ir dokumentāls stāsts par Nikiju Kokrenu – Ņujorkas aktīvāko teātra apmeklētāju. Šī indiešu izcelsmes kundze, kurai ir jau 78 gadu, katru dienu pēdējos 25 gadus noskatās vismaz vienu teātra izrādi. Tomēr ne visi ir sajūsmā par viņas kaislību – Brodvejas teātru darbiniekiem viņa ir īsts bieds. Pazīstama kā nekārtību cēlāja un blēde, Nikija visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, bet, iekļuvusi teātrī, mēģina ieņemt vislabākās vietas un dažkārt teātros ietur pat maltītes. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīmes. Taču kur beidzas aizrautīga kaislība un kur sākas atkarība?

Biļetes uz filmas seansu būs pieejamas tirdzniecībā no piektdienas, 24. februāra. Tās būs iespējams iegādāties visās Biļešu Paradīzes kasēs, kā arī elektroniski: www.bilesuparadize.lv.
Biļešu cena 3 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem 2 eiro.

Lasīt vairāk »

Sergeja Zemļanska vadībā top Gogoļa “Precības”!

Liepājas teātrī atgriezies režisors un horeogrāfs no Krievijas Sergejs Zemļanskis, lai kopā ar Liepājas teātra aktieriem radītu kustību izrādi, kurai par pamatu ņemta Nikolaja Gogoļa komēdija “Precības”. Skatītāji ar režisora darbu varēja iepazīties pirms 3 gadiem, kad viņa vadībā tapa Raiņa jaunības traģēdijas versija – “Indulis un Ārija”, kas joprojām ir Liepājas teātra repertuārā un tika nominēta 3 “Spēlmaņu nakts” balvām – tai skaitā – kā gada labākā izrāde.

Šī S. Zemļanskim nav pirmā reize, strādājot ar Gogoļa lugām. 2016. gadā Maskavas Jermolovas teātrī viņš iestudējis autora lugu “Revidents”.

Lasīt vairāk »

Top Klāva Elsberga dzejas iestudējums „Par mīlestību”!

Liepājas teātrī darbu pie jauna kameriestudējuma uzsācis aktieris un režisors Leons Leščinskis. Viņš gatavo Klāva Elsberga dzejas iestudējumu „Par mīlestību”, kas pirmizrādi piedzīvos 24. februāra vakarā Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” eksperimentālajā zālē. Kopā ar viņu iestudējumā piedalīsies arī aktrise Everita Pjata un pianists Normunds Kalniņš, kuri papildinās iestudējumu ar dzīvās mūzikas skanējumu, savukārt dzeja pārsvarā skanēs L. Leščinska izpildījumā.

Klāvs Elsbergs ir viens no spožākajiem latviešu dzejniekiem, kura literārais materiāls pāragrās nāves dēļ nav apjomīgs, bet ieņem ļoti lielu vietu latviešu literatūras vēsturē. Turklāt tieši šogad februārī aprit 30 gadi kopš dzejnieka aiziešanas mūžībā.

Lasīt vairāk »

Viesosimies Rīgā un Valmierā!

Martā Liepājas teātris viesosies Rīgā un Valmierā, piedāvājot skatītājiem noskatīties vairākus iestudējumus.

11. martā pulksten 18:00 Dailes teātra Mazajā zālē tiks rādīta teātra direktora Herberta Laukšteina monoizrāde „Cilvēks, kas vairās no lifta”, kuru pagājušajā sezonā iestudēja režisore Gaļina Poliščuka.

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Lai arī izrāde runā par veca vīra vientulības sajūtu, skumjas nav iestudējuma pamatnoskaņa. G. Poliščuka izrādei devusi žanrisko apzīmējumu – kāda cilvēka nebūt ne skumjais stāsts, jo vecā vīra ikdienā ir arī daudz gaišā, tāpat kā viņa bērnības atmiņās.

Lasīt vairāk »

Liepājas teātra skatītājus māna Dželsomīno!

Pāris dienas pēc pirmizrādes Liepājas teātrī viesojās Latvijas Televīzija, sarunājoties ar aktieriem un režisoru Ģirtu Šoli par izrādi lieliem un maziem bērniem “Dželsomīno Melu zemē”. Nāc uz izrādi arī Tu – 31. janvārī, 28. un 24. februārī, 10, 14. un 29. martā!

Pēdējo reizi tiks spēlēta izrāde bērniem „Bezgalīgo stāstu stāsts”!

Piektdien, 3. februārī, plkst. 18:00 Liepājas teātrī pēdējo reizi tiks spēlēta izrāde bērniem „Bezgalīgo stāstu stāsts”. Izrādi 2014. gada rudenī iestudēja režisore Lelde Kaupuža.

Izrādes radošā komanda (scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska, komponists Edgars Mākens, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un video mākslinieks Andris Vētra) radījusi brīnumiem pilnu vidi, jo lielākoties izrādes darbība notiek Iztēles pasaulē, kurā nokļūst galvenais varonis Toms, atverot kādu nebūt ne parastu grāmatu.

Lasīt vairāk »

Skatuves gaitas uzsāk Dželsomīno!

DželsomīnoSestdien, 21. janvārī, Liepājas teātrī valdīs priecīga, jautra un nedaudz melīga atmosfēra, jo savas skatuves gaitas uzsāks puisēns ar skaļāko balsi pasaulē – Dželsomīno. Ar viņa piedzīvojumiem Melu zemē, kurā viņš satiks kaķi Klibiķīti, Melu zemes karali Džakomoni, ātri novecojošo vīru Benvenuto un citus ne mazāk spilgtus varoņus, skatītājus iepazīstinās režisors Ģirts Šolis, kuram šī ir debija Liepājas teātrī. Itāļu pasaku meistara Džanni Rodāri darbu „Dželsomīno Melu zemē” skatuvei piemērojusi dramaturģe Evita Sniedze, kā arī pats režisors.

Izrāde būs ne tikai ļoti muzikāla, atraktīva un smieklu pilna, bet liks ikvienam arī aizdomāties par patiesību un meliem. “Tā kā darbā daudz tiek runāts par melošanu, ceru, ka pēc izrādes bērni gribēs diskutēt ar vecākiem par redzēto – izrāde nebūs didaktiska, taču gribu, lai tā ir ne tikai izklaide, bet arī saturīga un jēgpilna laika pavadīšana,” papildina Ģ. Šolis.

Lasīt vairāk »

In memoriam

Austra Pumpure (1928. gada 26. novembris – 2017. gada 3. janvāris).

Austra Pumpure ilgstoši bijusi koncertmeistare un muzikālās daļas vadītāja Liepājas teātrī, piedalījusies arī izrādēs. Kopā muzicējot, viņa izaudzinājusi daudzus “Austras” bērnus, bet no 1995. gada visvairāk laiku pavadījusi kopā ar Liepājas teātra aktrisēm folkloras kopā “Atštaukas”. Īpašu vietu viņas repertuārā ieņēma tieši Imanta Kalniņa dziesmas – kad 70. gados Liepājā Andreja Miglas vadībā tapa vairāki Im. Kalniņa mūzikli (“Princis un ubaga zēns”, “Trīs muskatieri”), pēc to noņemšanas no repertuāra Austras vadībā šīs dziesmas izskanēja atkal un atkal. Bez mūzikas viņas dzīve nebija iedomājama – 2012.gadā par sabiedrisko darbu un mūzikas popularizēšanu saņēmusi Lielo Mūzikas balvu.

!!!Atvadīšanās no mākslinieces Atvadīšanās no dziesminieces Austras Pumpures notiks sestdien, 7. janvārī pulksten 13.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, nevis Sv.Annas baznīcā, kā ziņots iepriekš.

Lai vieglas smiltis!

Top “Dželsomīno Melu zemē” – maziem un lieliem bērniem!

Dzelsomino-bildeJau labu laiku pirms svētkiem Liepājas teātrī tika uzsākts darbs, lai janvārī ar jaunu izrādi iepriecinātu mazos un lielos skatītājus. Debitējot uz Liepājas teātra skatuves,  režisors Ģirts Šolis iestudēs stāstu par Dželsomīno – puiku ar tik skaļu balsi, ka, viņam runājot, plīst apkārtējo māju stikli un no galvām tiek aizpūstas parūkas.  Turklāt izrāde vēstīs ne tikai par viņa nokļūšanu un piedzīvojumiem Melu zemē, bet arī atklās teātra radīšanas un pārtapšanas noteikumus, kā arī fantāzijas neierobežotās iespējas. Itāļu pasaku meistara Džanni Rodāri darbu „Dželsomīno Melu zemē” skatuvei piemērojusi dramaturģe Evita Sniedze, kā arī pats režisors.

Ģ. Šolis ir Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors un radošās apvienības „UMKA.LV” dibinātājs. Pēdējo gadu laikā viņš radījis vairākas kritiķu novērtētas izrādes bērniem: „Pēdu dzinējs Caps”, „Emīls un Berlīnes zēni”, „Divas Lotiņas” u.c.

Lasīt vairāk »

UZMANĪBU! PĀRCELTAS IZRĀDES!

400-05196798

Informējam, ka 30. decembrī aktrises slimības dēļ tiek ATCELTA izrāde “Mūsu pilsētiņa”! Tā tiks rādīta izrādes “Vecākais dēls” vietā 2017. gada 4. janvārī!

*Ja vēlas apmeklēt izrādi “Mūsu pilsētiņa” 4. janvārī, tad ar 30. decembra biļeti iespējams apmeklēt 4. janvāra izrādi. Sēdvietas tiek saglabātas tās pašas.
*Ja nav iespējams apmeklēt izrādi “Mūsu pilsētiņa” 4. janvārī, tad 30. decembra biļeti iespējams nodot atpakaļ jebkurā Biļešu paradīzes kasē vai nosūtīt pieprasījumu uz e-pastu info@bilesuparadize.lv. Pēc tam tiek atgriezta samaksa par biļeti.

Savukārt 4. janvārī līdz šim paredzētā izrāde “Vecākais dēls” nenotiks! Iespēja apmeklēt nākošo izrādi 2017. gada 27. janvārī!

*Ja vēlas apmeklēt izrādi “Vecākais dēls ” 27. janvārī, tad ar 4. janvāra biļeti iespējams apmeklēt 27. janvāra izrādi, iepriekš sazinoties ar Liepājas teātra kasi (63422406; 26117999; 26550223). Ja iespējams, tad sēdvietas tiek saglabātas tās pašas.
*Ja nav iespējams apmeklēt izrādi “Vecākais dēls” 27. janvārī, tad 4. janvāra biļeti iespējams nodot atpakaļ jebkurā Biļešu paradīzes kasē vai nosūtīt pieprasījumu uz e-pastu info@bilesuparadize.lv. Pēc tam tiek atgriezta samaksa par biļeti.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

Gada aktieris Egons Dombrovskis par Liepāju un Ziemassvētkiem!

In Memoriam

ml_kletnieceDzintra Klētniece
(1946.g. 17.februāris – 1916.g. 14.decembris)

Viņa bija Aktrise. Zvaigzne. Nenoliedzami. Uz Dzintru Klētnieci nevar attiecināt vārdu „dīva”, un viņa pati, visticamāk, par tādu „titulu” skaļi smietos. Vai paironizētu par sevi. Dzintrai nepiemita dīvas cēlums, taču viņai piemita kas daudz būtiskāks – savdabīgs, neikdienišķs talants. Ja saslēdzās visas zvaigznes, tad Dzintra uz skatuves radīja tādu supernovas eksploziju, kas lika aizmirst par visu citu. Dzīvē saskarsme ar viņu nebija viegla. Tagad šķiet, ka viņa ikdienā piemērīja sev dažādas lomas, rakņājoties pat savā zemapziņā un izvelkot ārā slēptākās emocijas – izspēlēs šo šajā situācijā – redzēs, kas sanāk! Izdevās satricināt ikdienību? Tad noderēs uz skatuves! Dzintra daudz stāstījusi par savu dzīvi intervijās, pēdējos gadus arī strādāja pie atmiņu grāmatas „Pieredzējumi”, un viņa bija lieliska stāstniece. Taču visiem notikumiem ir liekams tikai viens virsraksts – „Teātris”. Tāpēc Dzintra Klētniece patiesībā ir tūkstošveide – katra nospēlētā loma ir viņas personības daļa. Lielākoties tās ir sievietes ar neatkarīgu, sarežģītu raksturu un spēcīgām dziņām.
Viņai bija laimējies satikties ar izciliem režisoriem, kuri spēja Dzintras Klētnieces vulkānisko personību atvērt uz skatuves fascinējošā krāšņumā. Teātra fakultātes pedagogs Pēteris Pētersons ne tikai sniedza lieliskas mēģinājumu paraugstundas, bet arī atraisīja dziņu skatīties izrādes un mācīties no pašmāju un ārvalstu aktieriem. Pēc studiju beigšanas Oļģerts Kroders Valmieras teātrī uzticēja jaunajai aktrisei spēlēt Ģertrūdi Šekspīra „Hamletā”. Pārliecinoša bija arī viņas Lovisa H. Vuoljoki „Noskavuori saimnieces jaunībā”. Un vieta Valmierā bija iekarota. Taču jau studiju laikā bija uzdzirksteļojušas jūtas pret topošo režisoru Nauri Klētnieku, un viņa devās uz Liepāju, lai strādātu kopā ar vīru. Uz Liepāju atnāca arī Kroders, un viņš ir „krusttēvs” Dzintras „mūža” lomai – Martai E. Olbija „Kam no Vulfa kundzes bail?” (1980), kur izcili savienojās psiholoģiskā pieeja un absurda dramaturģija. „Kroders ir „Vulfenes” tulkotājs. Un viņš par šo lugu runāja daudz un dikti jau tad, kad mēs ap 1977./78. gadu vēl plosījāmies ar „Uguns un nakts” iestudēšanu. Man nepatika Laimdotas spēlēšana, tad viņš mani mierināja, lai es mēģinot izturēt kaut kā, jo viņam pa naktīm topot fantastiska amerikāņu luga, kurā man un tikai man esot loma. Arī Naura izvēle par režisoru bija Krodera griba,” pirms pāris gadiem privātā vēstulē rakstīja Dzintra. Par jaunu šķautni karjerā kļūst Dz. Klētnieces vecmāmiņa O. Krodera iestudētajā „Sarkangalvītē”, kas uz skatuves noturas visus 80. gadus (1979). N. Klētnieka režijā groteski krāšņa ir viņas tēlotā J. Smūla „Pulkveža atraitne” (1981). Radošā komandā ar N. Klētnieku, Juri Bartkeviču un Jāni Dreiblatu top izcils F. Dirrenmata „Spēlēsim Strindbergu” (1982) iestudējums, kur Dzintrai ir Alises loma. Liepājā Dz. Klētniece ir arī teātra III studijas aktiermeistarības pedagoģe un skatuves „krustmāte” Dinai Lācarai. H. Paukša lugas „17.04” iestudējumā viņas ir tikai divas, un tā bijusi īsta meistarības skola, atzīst D. Lācara. O. Kroders bija iecerējis Dz. Klētnieci kā Arkadinu Čehova „Kaijas” iestudējumā, taču viņai jau bija ceļš zem kājām – deviņdesmito gadu sākumā viņa kļūst par Daugavpils teātra režisori un aktrisi, vēlāk strādā teātrī „Kabata”. Viņas personībai tik piemērots ir arī monoizrāžu festivāls „Zvaigzne”, kura rīkotāja viņa bija kopš 2003.gada. Zvaigznes aiziet, lai kaut kur Mūžībā satiktos. Uz zemes paliek viņu iededzinātais ceļš, dzirkstis, kas aizdedzina tālāka ceļa gājējus.
Atvadīšanās no mākslinieces 20.decembrī no 14.00 līdz 15.30 Rīgā, Krematorijas Lielajā zālē.

Informācija par darba laiku!

laimigasStundas2Liepājas teātra kases svētkos strādās šādos laikos:

Liepājas teātrī:
Kase SLĒGTA no 24. līdz 26. decembrim, kā arī 31. decembrī, 1. un 2. janvārī!

T/C Ostmala:
No 24.12. līdz 26. 12. – kase SLĒGTA;
30.12. no 11:00 līdz 19:00;
31.12. un 1.01. – kase SLĒGTA.

Svētku laikā biļetes iespējams iegādāties elektroniski – www.bilesuparadize.lv

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!

“Ziemas ceļi” – 2016. gada teātra Ziemassvētku koncerts!

Ziemassvētku laikā skanēs koncerts “Ziemas ceļi”!

zs_2016Adventes laiks ir sācies, Ziemassvētki ienāk arī Liepājas teātrī. Jau 10. gadu mazos skatītājus priecēs izrāde “Sniegbaltītes skola” (9. un 10. decembrī), savukārt ikviens – gan liels, gan mazs – aicināts uz Ziemassvētku koncertu, kas ir neatņemama svētku tradīcija Liepājas teātrī.

Koncertu, kuram dots nosaukums “Ziemas ceļi”, veido Viktors Ellers, Normunds Kalniņš, Leons Leščinskis un Rasa Bugavičute-Pēce. Skatuves noformējumu rada Edgars Niklasons, kostīmus – Berta Vilipsone, video noformējumu – Sense Media, bet par skatuves gaismu atbild Klāvs Gūtmanis. Ar aktieriem koncerta tapšanas procesā strādā arī vokālā pedagoģe Ieva Dreimane.

Viktors Ellers, kurš pirmo reizi koncertā piedalīsies ne tikai kā izpildītājs, bet arī kā koncerta veidotājs, atzīst, ka “protams veidot Ziemassvētku koncertu, kuru skatītāji ik gadu apmeklē kuplā skaitā, ir izaicinājums. Taču kopā ar pārējo radošo komandu strādājam, lai radītu ko skaistu. Aicināsim skatītājus paraudzīties uz Ziemassvētkiem no nekomerciālās puses – uz vienu mirkli aizmirst steigu un dāvanu pirkšanas drudzi, un padomāt par tuviniekiem, kuriem sniegt sirds mīļumu. Svinīgs, mīļš un meditatīvs – tāds būs šī gada koncerts.”

Lasīt vairāk »

Biļetes uz teātri – lieliska dāvana svētkos!

RozhuLaukums_mazaSvētku piedāvājums!
Pērkot 2 biļetes, iegādājies vēl 2 ar 50% atlaidi!
Atlaide tiek piemērota lētākajām biļetēm.
Atlaide netiek piemērota bērnu izrādēm, koncertiem un grupu rezervācijām.
Piedāvājums spēkā līdz 31.12.2016.

Liepājas teātra elektroniskā dāvanu karte
Par Jūsu izvēlēto summu (sākot no 10 eiro)!
Tikai Liepājas teātra kasē, Teātra ielā 4.

Liepājas teātra abonements 111. sezonai
5 sezonas jauniestudējumi par izdevīgāko biļešu cenu!
110. sezonas abonenti abonementu maiņu varēs veikt līdz 20.08.2017.

Tapis Vecākais dēls!

Liepājas teātrī 3. decembrī pirmizrādi piedzīvos A. Vampilova lugas “Vecākais dēls” iestudējums Gaļinas Poliščukas režijā. Galvenās lomas režisore atvēlējusi aktieriem Leonam Leščinskim un Kasparam Kārkliņam.

Izrādi iespējams noskatīties arī 4. un 29. decembrī, kā arī 4. un 27. janvārī!