Šis ir viens no latviskākajiem stāstiem par mīlestību, un lai gan izrādē tiek risinātas mūžīgās varas un mākslas attiecības, galvenais izrādās jautājums, vai varoņi spēs pateikt viens otram, ka mīl..
Izrādē skan Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem, kuras skatītāji iepazina filmā “Elpojiet dziļi”(G.Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācija).

Lomās:
Cēzars Kalniņš – Ēriks Vilsons
Anita Sondore – Anita Kvāla
Stella (Bella) – Inese Jurjāne
Lietoto mantu eņģelis – Lauma Balode
Lietoto mantu eņģelis – Oleksijs Demčenko

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola
Kustību konsultante – Dace Jonele

Pirmizrāde 2009.GADA 23. OKTOBRĪ

Atsauksmes par izrādi:
Latvijas teātru Šopens

Foto – Ziedonis Safronovs

“Mazais cilvēks” ir stāsts par ceļojošo cirku, pasaulē mazāko cilvēku Maksīti un viņa lielāko sapni kļūt par izcilu cirka mākslinieku. Izrādē aktieri rādīs burvju trikus, atdzīvinās savās rokās nonākušos priekšmetus, liekot tos ieraudzīt neparastā gaismā.

Izrāde tiks rādīta skolās un bērnudārzos, lai piesaistītu teātrim mazos skatītājus.

Lomās: Anita Kvāla, Ēriks Vilsons un Leons Leščinskis

Māksliniece – Kristīne Vītola

Pirmizrāde 2009 GADA 15. OKTOBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Psihoanalītiķe Filisa atklāj, ka viņas vīram Semam ir mīļākā, turklāt tā ir pašas draudzene Kerola, kura gatava ļauties jaunajām jūtām, kas savukārt neietilpst Sema plānos, jo viņam padomā daudz jaunāka „dūdiņa”.

Kā uzskata Oļegs Šapošņikovs, sižets tikai šķietami ir banāls. „Tai nav uzmācīgas morāles. Tā nav melodrāma, tā ir komēdija, no kuras katrs skatītājs var paņemt tieši to, kas viņam nepieciešams. Tās pamatā ir nevis mīlas trijstūris, bet vesela mīlas pentagramma. Tā kā mēs dzīvojam narcisma laikmetā un visstiprākā ir tieksme mīlēt pašam sevi, cilvēki ir neadekvāti savu jūtu izpausmēs un neadekvāti komunicē.. Šajā lugā ir runāts par lietām, ko daļa cilvēku nevēlas skaļi apspriest un ja jau mūs uztrauc un varbūt šokē, kas un kā tiek spriests šajā lugā, tad apvienošanas darbs vēl nav pabeigts, un tāpēc vien šādas lugas ir vajadzīgas.” Izrādes režisoram ir visas tiesības tā teikt, jo pirms studijām LKA maģistrantūrā O. Šapošņikovs jau ieguvis divas augstākās izglītības un ir diplomēts psihoanalītiķis.

„Kāds ir mans mērķis? Man patīk sagādāt publikai baudu, bet gribas iesist arī pa pieri. Tās ir nopietnas lietas, bet luga ļauj par tām runāt caur smiekliem,” saka režisors.

Lomās:
Filisa – Inese Kučinska
Kerola – Sigita Jevgļevska
Hovards – Marģers Eglinskis
Sems – Ēriks Vilsons
Džuljeta – Elīna Andruškēviča
Liepājas sporta deju centrs “LESTO” Raivo Letapura vadībā
Saksofons – starptautisko konkursu laureāts – Alekss Balinskis

Scenogrāfija un gaisma – Jevgēņijs Juhņēvičs
Kostīmi – Dāvids

Pirmizrāde 2008. gada 22. maijā

Sagādāt baudu un iesist pa pieri from TVliepajniekiem on Vimeo.

Foto – Valērijs Liepa

Bērniņi… ir stāsts par skolas jaunatnācēju Kolinu, kas savā iepriekšējā skolā bijis „izstumtais” un Roju – populārāko zēnu skolā. Rojs izvēlas draudzību ar savādo vientuļnieku Kolinu, kas tālāko notikumu gaitā pārvēršas dramatiskos pārdzīvojumos.

Izrāde nominēta Spēlmaņu nakts 2007/2008 teātra balvai piecās nominācijās:Gada dramatiskā teātra izrāde, Gada scenogrāfs, Gada aktieris – Armands Kaušelis par Roja Bordena lomu, Gada aktrise otrā plāna lomā – Anita Kvāla par Bordena kundzes lomu, Gada spilgtākā debija – Ingus Kniploks par Kolina Džeikoba lomu un Jānis Lūsēns (jaunākais) par mūziku un skaņu partitūru

Izrādē stāsts par attiecībām ģimenē, jauniešu pašapliecināšanos, par draudzību, ticību, nodevību un agresiju. Izrāde aktuāla jauniešiem, taču tās tēma vēl svarīgāka pieaugušajiem, vecākiem, kas bieži ir aizņemti un nenojauš, kas notiek bērnu it kā nu pat jau patstāvīgajās dzīvēs. Sabiedrība mums līdzās zina pilnīgi visu, kas notiek publiskajā telpā, bet nezina, kas notiek viņu privātajos spēles „lauciņos”, viņu mājās, ģimenēs, ar viņu bērniem. Neuzklausīti un nesaprasti izrādes varoņi Kolins un Rojs meklē risinājumu paši, kaut pašsaprotami, ka palīdzība un dialogs ir vajadzīgi arī abu jauniešu mātēm, kas nomaldījušās pašradītajos priekšstatos slēpjas savā EGO.

Izrāde atgādina – cilvēki notic tam, ko tikai šķiet pazīstam tepat blakus. Un baidās no tā, ko nepazīst. Vai mēs izvēlēsimies neredzēt, kā formējas prāts, kas spējīgs uz ļaunumu? Varbūt tomēr ir vērts neignorēt šos brīdinājumu signālus, ko saņemam? Tāds ir izrādes veidotāju aicinājums ikvienam skatītājam.

Lomās:
Kolins Džeikobs – Ingus Kniploks
Rojs Bordens – Armands Kaušelis
Džeikoba kundze – Sigita Jevgļevska
Bordena kundze – Anita Kvāla
Hīzera – Jūlija Ļaha
Lauriņa – Maija Romaško
Izrādē piedalās Liepājas skeiteri Enkura vadībā

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Ivars Noviks
Mūzika un skaņu partitūras – Jānis Lūsēns (jaunākais)

Bērniem līdz 14 gadiem skatīties nav ieteicams!

Pirmizrāde 2008. gada 10. aprīlī

Izrāde “Bērniņi…” from Tvliepajniekiem on Vimeo.

Austriešu dramaturga, aktiera un režisora Gabriela Barilli traģikomēdija ir stāsts par trim sievietēm – Kristīni Kovaļsku , Lindu Rozenbaumu un Barbaru Vengeri – kas nonākušas savas dzīves krustcelēs, un nu ikvienai ir jāizšķiras par turpmāko rīcību. Vienas, bez vīriešiem, viņas kopā pavada savādu brīvības medusmēnesi, šajā laikā mēģinot saprast pašas sevi.

„Lugu ir uzrakstījis vīrietis, un tas ir jūtams.Ja par tām pašām lietām rakstītu sieviete, viņas skatījums būtu pavisam citāds. Šis ir vīrieša viedoklis par sieviešu pasauli. Nevar teikt, ka tas būtu nepareizs, bet… Ironija ir tik ļoti tipiski vīrišķīga. Tikai vīrietis spēj pasmieties par problēmām vienlaikus viegli un sāpīgi.” (Režisore Anita Sproģe).

Lomās: Maija Romaško (Linda)
Sigita Jevgļevska (Kristīne)
Inese Jurjāne (Barbara)
Balsis: Egons Dombrovskis (Toms),
Valdis Lūriņš (Haralds),
Andis Strods (Stefans Kovaļskis),
Valdis Skujiņš (svešinieks)

Telpa un kostīmi – Andis Strods

1907. gada 11. martā profesionālais teātris Liepājā sākās ar Antona Čehova „Tēvoci Vaņu”. Savu simtgadi teātris svin ar to pašu lugu, taču citā laikā un interpretācijā.

Izrāde nominēta 2006./2007. gada “Spēlmaņu nakts” balvai vairākās nominācijās – “Gada dramatiskā izrāde”, “Gada režisors”, Egons Dombrovskis par Voiņicka lomu saņēmis BALVU kā “Gada aktieris”.

“Curriculum Vitae – tas ir dzīves gājums, visa lugas personāža dzīves gājums. Izrādē ir arī vēl viens varonis – Aktieris, kas parādās pašā izrādes sākumā un spēlē papildepizodes, iesparaudumus no citām Čehova lugām. bet, ja labi grib, šajā tēlā var ieraudzīt paša Čehova „ēnu”. Tas ir autors, kurš ar skatienu seko saviem tēliem. Vai arī, teiksim, šie tēli viņam kaut ko vai par kaut ko atgādina. Čehova pētnieki jau sen ir atklājuši, ka būtībā visas lugas kopumā veido vienu dramatisko darbu, vet visi varoņi ir – viņš pats. Viņš pats sevi daudzkāršoja un ielika visu lugu visos tēlos.”

Rolands Atkočūns

“Tā ir izrāde, kas iebelž. Pamatīgi, bet maigi. Ar Čehovu. Trāpot ne tikai prātā, bet arī sirdī.”

Guna Zeltiņa

“Režisors līdz ar domubiedriem rada absolūti unikālu, drosmīgu, no aizspriedumiem brīvu stāstu par kaislību un ciešanām, vienlaikus atzīstoties mīlestībā teātrim un Čehovam.”

Henrieta Verhoustinska

Lomās:
Aktieris – Jakovs Rafalsons
Serebrjakovs, Aleksandrs Vladimirovičs, atvaļināts profesors – Leons Leščinskis
Jeļena Andrejevna, viņa sieva – Inese Kučinska
Sofija Aleksandrovna (Soņa), viņa meita no pirmās laulības – Jūlija Ļaha
Voiņicka, Marija Vasiļjevna, slepenpadomnieka atraitne, profesora pirmās sievas māte – Anda Albuže
Voiņickis, Ivans Petrovičs, viņas dēls – Egons Dombrovskis
Astrovs, Mihails Ļvovičs, ārsts – Edgars Pujāts
Teļegins, Iļja Iļjičs, panīcis muižnieks – Kaspars Gods
Strādnieks – Armands Kaušelis

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Horeogrāfe – Ingrīda Lūre

Pirmizrāde 2007. gada 27. martā

Kā savdabīgā pagājušā gadsimta vidus kinolentē risinās notikumi kādas elegantas dāmas dzīvē, kad viņas merkantilajā pasaulē ienāk patiesa un nesavtīga mīlestība.

Terenss Retigans (1911 – 1977) ir viens no pagājušā gadsimta 30. – 50. gadu spožākajiem britu dramaturgiem. Divdesmit slavas gados viņš uzrakstījis turpat trīsdesmit lugas un izdomājis savu ideālo skatītāju – neprecētu pusmūža lēdiju Ednas tanti, kura ir pietiekami ziņkārīga, lai interesētos par citu cilvēku slēptajām dziņām, un pietiekami bagāta, lai ietu uz teātri tās izošņāt.

Dzimis diplomāta ģimenē, Retigans jaunībā ceļoja, izklaidējās un mācījās visprestižākajās Anglijas skolās, kamēr viņa tēvam par ārlaulības sakariem ar nākamo Grieķijas karalieni netika atņemts diplomāta statuss, nauda un cieņa. Turpmāk Retigans-seniors rūpīgi slēpa savas dēkas, un dēls viņa noslēgtību ne vien pārmantoja, bet arī piešķīra savu lugu varoņiem. Taču kaislības viņos verd, un dramaturgs prot radīt lūzuma situācijas, kad slāpētais izlaužas, palaikam ar nāvējošu spēku.

Noslēgta bija arī Retigana paša dzīve. Jau agrā jaunībā apjautis, ka ir homoseksuāls, dramaturgs to slēpa gan no kolēģiem, gan ģimenes. „Variācijas par tēmu” (tāds ir „Dāmas bez kamēlijām” oriģinālnosaukums) ir pirmā luga, kurā viņš piemin šo savu dzīves daļu.

Retigana slava pārtrūka pēkšņi – 1956. gadā britu teātrī ienāca „jaunie niknie” dramaturgi. Retigans dzīves atlikušo daļu pavadīja prom no skatuves un Anglijas – Bermudu salās. Tikai mūža nogalē viņš atgriezās dzimtenē, saņēma no karalienes rokām bruņinieka titulu, piedzīvoja savas lugas „Dziļā zilā jūra” panākumus uz Londonā. Taču bija jau par vēlu. 1977. gadā Retigans mira ar kaulu vēzi.

Lomās:
Paola, eleganta sieviete – Inese Kučinska
Hetija, viņas kompanjone – Anda Albuže
Rons, aptuveni 30 gadus vecs dejotājs – Egons Dombrovskis
Fija, Paolas meita – Maija Romaško
Kurts, aptuveni 50 gadus vecs veiksmīgs uzņēmējs – Leons Leščinskis
Mona, bagāta, ekscentriska amerikāniete – Inese Jurjāne
Sems, slavens horeogrāfs – Ēriks Vilsons

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – llze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Horeogrāfe – Santa Grīnfelde

Pirmizrāde 2006. gada 22. aprīlī

Lomās:
Antonija, Silmaču saimniece – Inese Jurjāne
Aleksis – Mārtiņš Lūsis vai Edgars Pujāts
Kārlēns, viņa brālis – Armands Kaušelis
Elīna – Maija Romaško
Pindaks – Ivars Krastiņš
Pindacīša – Inese Kučinska,
Ieviņa, abu meita – Lelde Kapuža
Pičuks – Kaspars Gods
Bebene, vaļiniece – Zanda Štrausa
Tomuļu māte – Dace Stūre
Dūdars, skroderis – Edgars Pujāts vai Uldis Stelmakers
Rūdis, viņa māceklis – Egons Dombrovskis
Ābrams Vulfsons – Leons Leščinskis
Joske, viņa dēls – Marģers Eglinskis
Zāra Goldbaum – Jūlija Ļaha

Aleksandra Būmaņa mūzika Normunda Kalniņa aranžējumā
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa
Horeogrāfs – Agris Daņiļēvičs
Vokālā pedagoģe – Linda Ločmane
Muzikanti: Normunds Kalniņš (taustiņinstrumenti, akordeons), Aivars Meijers (bass), Linda Ločmane (vijole), Matīss Pavītols (sitamie instrumenti)

Pirmizrāde 2006. gada 11. jūnijā

Stāsts par diviem brāļiem, kuru dzīvē ienāk kāds pavisam svešs vīrs un netīši izraisa varoņu iekšējās pasaules pārmaiņas. Viņu savstarpējā atsvešinātība kļūst par vislabāko iespēju uzsākt sarunu ne tik vien ar otru, bet galvenokārt pašam ar sevi.

Neziņa un nemiers it kā nemanot iezagušies teju ikviena ikdienā, taču vairāk par ekonomiskās stabilitātes zudumu izrādē tiecas runāt par mīlestības zudumu un atsvešinātības triumfu. Mūsu dzīve kļūst par teatrālu spēli, kurā vēlamies vienu, bet īstenojam pavisam ko citu. Cik lielā mērā tas ir atkarīgs no apkārtējiem apstākļiem un cik no mums pašiem? Kādu mēs sevi veidojam un cik atļaujam citiem mūs veidot? Vai ekonomiskā krīze nav tikai aizsegs kādai pavisam dziļākai krīzei?

Lomās – Egons Dombrovskis, Edgars Pujāts, Ēriks Vilsons, Anda Albuže
Režisors – Juris Jonelis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Aurika Feldmane
Mūzikas autors – Jānis Lūsēns (jaunākais)

Pirmizrāde 2009. gada 27. februārī

Lidojums 2 daļās
Režisors – Ivars Lūsis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Ivars Noviks
Muzikālais noformējums – Jānis Lūsēns jaunākais
Video projekcijas – Pēteris Noviks

Lomās:
Karlsons -Marģers Eglinskis
Brālītis – Ingus Kniploks
Māmiņa – Anda Albuže
Tētis – Ivars Krastiņš
Beta – Jūlija Ļaha
Bose – Armands Kaušelis
Fille – Mārtiņš Lūsis
Rulle – Ēriks Vilsons

Izrāde veidota kā multimediāls projekts, kurā apvienota aktierspēle, filma un rotaļa, veidojot nepastarpinātu kontaktu starp aktieriem un skatītājiem. Darbība risinās rotaļlaukumā, kurā atrodas liela bumba – ekrāns, uz kura tiek projicētas speciāli veidotas reklāmas vērtībām un patiesībām, kuras savā dzīves ceļā meklē ikviens neatkarīgi no laika, kurā viņam lemts dzīvot – labestība, mīlestība, sapratne, iejūtība. Labais un gaišais izrādē caurstrāvo ikvienu, pat zagļus. Jaunā izrāde – kā aicinājums skatītājiem ļaut vairāk vaļas tam ņiprajam un jestrajam, kas mīt mūsos kaut kur dziļi noglabāts.

Abu draugu piedzīvojumu turpinājums Liepājas teātrī tiks izspēlēts tuvākajā laikā vēl divos stāstos.

Pirmizrāde 2008. gada 12. decembrī

Foto – Valērijs Liepa