Par spīti faktam, ka viņa sieva gājusi bojā autokatastrofā, Miks Zariņš ir ticis galā ar izprašņāšanu un iemācījies sadzīvot ar pastāvīgām vietējo baumām. Miks reizi gadā, kad kapsēta ir pilna, atbrīvo vietu jauniem „iemītniekiem”. Taču šoreiz tiek uzrakts kaut kas vairāk, nekā tikai veci kauli…

Anglijā dzimušais īru izcelsmes dramaturgs un scenāriju autors Mārtins Makdona tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu talantīgākajiem autoriem, lai gan pats Makdona uzsver, ka viņa lielākā kaislība ir kino. (Autors saņēmis Oskaru par īsfilmu „Six Shooter” un Oskara nomināciju kategorijā „Labākais oriģinālscenārijs” par filmu „Reiz Brigē”). Viņa lugas iestudētas vairākos Latvijas teātros, taču Liepājas teātra skatītājam šī būs pirmā tikšanās ar kādu no M. Makdonas darbiem.

Lomās:

Miks Zariņš – Leons Leščinskis
Mērija – Anda Albuže
Mārtiņš Grauds – Egons Dombrovskis vai Kaspars Kārkliņš
Toms Grauds – Kaspars Gods

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Tulkojis – Leons Leščinskis

Pirmizrāde – 2011. GADA 8. JANVĀRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Individuālie smiekli un nospļaušanās vieglums – E. Tišheizeres pārdomas par iestudējumu

Foto – Ziedonis Safronovs

Izrāde nominēta 2010./2011. gada “Spēlmaņa nakts” balvai 2 nominācijās – “Gada kustību mākslinieks” (A. Kivlenieks) un “Gada aktieris otrā plāna lomā” (E. Dombrovskis).

Oriģināliestudējumu Brodvejā veidojuši Roberts E. Grifits (Robert E. Griffith) un Harolds S. Prinss (Harlod S. Prince) sadarbībā ar Rodžeru L.Stīvenu (Roger L. Stevens).

MŪZIKLS
Režisors – Valdis Lūriņš

Šekspīra Romeo un Džuljetas stāsts pārnests uz mūsdienu Ņujorku. Starp divu bandu – amerikāņu „Džetiem” un puertorikāņu „Šārkiem”, starp viņu naidu, vardarbību un aizspriedumiem, divi jauni mīlētāji – Tonijs un Marija – cenšas nosargāt savu mīlestību.

Visā pasaulē plaši pazīstamais mūzikls „Vestsaidas stāsts” pirmo reizi iestudēts 1957. gadā un kopš tā laika piedzīvojis neskaitāmus iestudējumus. 1961. gadā uzņemta arī filma, kas saņēmusi 10 Oskarus.
Iestudējumā dziesmas tiek izpildītas angļu valodā (tiks nodrošināti subtitri latviski).

Lomās:

Džeti (amerikāņu banda):
Rifs, bandas līderis – Viktors Ellers vai Kaspars Kārkliņš
Tonijs, viņa draugs – Juris Jope* vai Emīls Kivlenieks*
Lecīgais – Edgars Ozoliņš
A-rābs – Rolands Beķeris
Mazais Džons – Pēteris Lapiņš
Vēsais – Mārtiņš Kalita vai Sandis Pēcis
Šiverīgais – Kaspars Kārkliņš vai Viktors Ellers
Dīzelis – Gatis Maliks
Graciela – Ieva Radoviča
Velma – Baiba Larina vai Kamila Kūna
Nekatrā – Zane Bulaha
Pārējās meitenes – Dace Zīverte, Laura Teivāne, Dita Maļinovska
Šārki (puertorikāņu banda):
Bernardo, bandas līderis – Sandis Pēcis vai Mārtiņš Kalita
Marija, viņa māsa – Jolanta Strikaite** vai Annija Putniņa**
Anita, viņa meitene – Everita Pjata vai Agnese Jēkabsone
Čino, viņa draugs – Armands Kaušelis
Pepe – Oskars Millers
Rozālija – Anete Berķe vai Madara Melne
Konsuela – Signe Ruicēna vai Ilze Jura
Franciska – Ilze Būde
Šārku meitenes – Laura Jeruma, Anete Berķe vai Madara Melne, Agnese Jēkabsone vai Everita Pjata, Signe Ruicēna vai Ilze Jura
Šārku puiši – Rihards Jūlijs Grundbergs, Andris Gindra, Ansis Silenieks, Jānis Putniņš, Kristaps Dreižis
Pieaugušie:
Doks – Egons Dombrovskis
Šrenks – Edgars Pujāts
Krapke – Marģers Eglinskis
Labdabis – Inese Jurjāne

* LKA aktieru kursa studenti
** JVLMA Vokālās nodaļas studentes

Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Veismanis
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Koncertmeistari – Normunds Kalniņš un Zane Volberga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Libretu tulkojis – Viktors Freibergs
Dziesmu teksti – Ēriks Laake- Červinskis

Mūzikls tapis sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri.
Ģenerālsposori – SEB banka un Latvijas Mobilais Telefons

„Vestsaidas stāsts” tiek izrādīts ar Music Theatre International (MTI) īpašu atļauju.
Visi izrādes tapšanai nepieciešamie materiāli saņemti no MTI, Ņujorka, tel.: 212-541-4684, fakss: 212-397-4684. www.mtishows.com

Izrādes laikā veikt video un audio ierakstus ir stingri aizliegts!

Pirmizrāde  – 2010. GADA 10. DECEMBRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:

Vestsaidas stāsts – Liepājas trumpji. E. Tišheizeres recenzija laikrakstā “Kultūras Diena” (21.01.2011.)
Vestsaidas stāsts – dārga un laba skola
Ir ar ko lepoties
Vestsaidas stāsts glabā intrigu
Uz ielas dzimusī mīla, kas stiprāka par naidu

Foto – Ziedonis Safronovs

Amerikas pilsētas Sentluisas nomalē dzīvo Vingfīldu ģimene – Amanda un viņas divi pieaugušie bērni – Laura un Toms. Amanda dzīvo atmiņās par savu jaunību un par smalkiem pielūdzējiem – senu un ievērojamu plantatoru dzimtu atvasēm. Laura dienas vada, klausoties skaņuplates stikla dzīvnieku figūriņu sabiedrībā – savā stikla zvērnīcā. Toms pēc darba bēg uz kino, jo tikai tur ir īstā dzīve, tur kaut kas notiek, viss pārējais apkārt ir pelēks un neinteresants. Un tad gluži kā no citas pasaules ierodas Džims…

Tenesijs Viljamss (1911 – 1983) – viens no pasaules izcilākajiem dramaturgiem, sarakstījis vairāk nekā 30 lugas. Luga „Stikla zvērnīca” sarakstīta 1944. gadā, un ir pirmā luga, kura atnesa tās autoram pasaules slavu.

Par savu lugu pats autors saka: „„Zvērnīcā” nevar izlīdzēties ar trikiem. Tā jāspēlē un jārežisē godīgi un vairāk nekā korekti”. (T. Viljamss „Atmiņas”).

Lomās:

Amanda Vingfīlda – Anete Berķe vai Ilze Būde
Laura, viņas meita – Laura Jeruma
Toms, viņas dēls – Mārtiņš Kalita
Džims O’Konnors, viesis – Pēteris Lapiņš

Skatuves tēls – Velta un Vītauts Anuži
Skatuves tēla realizācija – Zigrīda Atāle
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons

“Stikla zvērnīca” ir iestudēta, pateicoties īpašai sadarbībai ar The University of the South, Svānī, Tenesī štatā.

Pirmizrāde  – 2010. GADA 21. OKTOBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Lugas galvenā varone, septiņpadsmitgadīgā Beatriče, it kā ne ar ko neatšķiras no saviem vienaudžiem. Viņa dzīvo tādu pašu dzīvi – spēlē džezu kopā ar puišiem, dejo tvistu, vēro, kā viņi dzer un pārdzeras, dzird viņu rupjības, redz nelietības. Viņa vārtās tajos pašos dubļos, tikai dubļi Beatričei nelīp klāt. Atšķirībā no citiem jauniešiem, kuri, redzot apkārt esošos melus un liekulību, kļuvuši par ciniķiem un pat neliešiem, Beatriče nav zaudējusi ticību labajam, cerību pārveidot pasauli, glābt puišu dvēseles..

Lomās:
Beatriče – Agnese Jēkabsone vai Everita Pjata
Andris – Edgars Ozoliņš
Jūlijs – Gatis Maliks
Lūkass – Sandis Pēcis vai Pēteris Lapiņš
Andra tēvs – Kaspars Kārkliņš
Jūlija tēvs – Viktors Ellers
Direktora vietniece – Madara Melne
Zina – Ilze Jura vai Signe Ruicēna
Psihiatriskās slimnīcas ārsts – Rolands Beķeris
Vājprātīgais runātājs – Mārtiņš Kalita
Skolnieces – Anete Berķe, Ilze Būde, Signe Ruicēna vai Ilze Jura
Jaunieši, vājprātīgie – Anete Berķe, Ilze Būde, Viktors Ellers, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Madara Melne, Signe Ruicēna, Ilze Jura, Laura Jeruma, Pēteris Lapiņš vai Sandis Pēcis

Režisori un skatuves tēla autori – Velta un Vītauts Anuži
Skatuves tēla realizācija – Zigrīda Atāle
Komponists – Juris Kulakovs
Dziesmu tekstu autors – Ēriks Vilsons
Vokālais pedagogs – Šarūns Juškēvičs
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons
Tulkojis – Alfons Sukovskis

Mūzikas ierakstā piedalījās mūziķu grupa J. Kulakova vadībā:
Rihards Fedotovs – bungas
Norberts Skraucis – bass
Pauls Kravalis – ģitāra
Kristaps Ločmelis – ģitāra
Juris Kulakovs – taustiņi

Pirmizrāde – 2010. GADA 20. OKTOBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Izrādes centrā ir apsviedīgais uzņēmējs Edgars Ceplis, kurš no jebkuras situācijas gūst labumu un vienmēr tiek cauri sveikā. Ar Cepļa palīdzību tiek atklāta arī apkārtējā sabiedrība, kurā ikviens sākumā domā par savu, nevis apkārtējo cilvēku un savas valsts labumu.

Pāvils Rozītis (1889 – 1937), rakstnieks un žurnālists, satīrisko romānu „Ceplis” par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām sarakstīja 1928. gadā, spilgti izgaismojot Latvijas pirmās brīvvalsts jaunbagātnieku vidi un viņu vēlmi iedzīvoties uz citu rēķina. Pirmo reizi teātrī „Ceplis” iestudēts 1953. gadā. 1972. gadā pēc šī romāna uzņemta arī filma. Taču „Ceplis” savu aktualitāti nav zaudējis arī 2010. gadā, kad to dramatizējis un muzikāli satīriskā komēdijā pārvērtis režisors Juris Rijnieks, velkot paralēles ar situāciju mūsdienās.

Lomās:

Edgars Ceplis – Edgars Pujāts
Berta, viņa sieva – Inese Kučinska
Krūms – Egons Dombrovskis
Miķelis Nagainis – Leons Leščinskis
Valentīna, viņa meita – Marita Lūriņa
Edmunds Sausais, Valentīnas vīrs – Kaspars Gods
Austra Zīle –Madara Melne
Cēzars Caune – Armands Kaušelis
Mārtiņš Zutis – Uldis Stelmakers
Zuša kundze – Sigita Jevgļevska vai Zanda Štrausa
Dāvis Dziļupietis – Aivars Kalnarājs
Oskars Briedis – Marģers Eglinskis
Jānis Ūdris – Jānis Dreiblats
Teodors Sesks – Ivars Krastiņš
Ansis Cīrulis – Juris Āboliņš
Dāvis Dūņa – Uldis Stelmakers
Sausene – Anita Kvāla
Milda – Inese Jurjāne
Māris Sīlis – Aivars Kalnarājs
Leimanis – Jānis Dreiblats
Mucenieks – Leons Leščinskis
Aulis – Egons Dombrovskis
Sulainis – Marģers Eglinskis
Šoferis – Egons Dombrovskis
Policisti – Ivars Krastiņš, Jānis Dreiblats
Dāmas – Anda Albuže, Inese Jurjāne, Lelde Eglinska, Sigita Jevgļevska, Zanda Štrausa
Vecenes – Anda Albuže, Inese Jurjāne, Lelde Eglinska

Scenogrāfija un kostīmi – Varis Siliņš
Komponists – Juris Kulakovs
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Gaismu mākslinieks – Aivars Albužis
Dramatizējums – Juris Rijnieks
Dziesmu teksti – Juris Rijnieks, Varis Siliņš, Eduards Veidenbaums

Pirmizrāde 2010.GADA 17. APRĪLĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Liepājas teātrī muzikāli satīriska komēdija “Ceplis”

Cepli kurina īsti karstu – Intervija ar galvenās lomas atveidotāju Edgaru Pujātu!

Foto – Ziedonis Safronovs

Izrādē satiekas pornogrāfisku filmu māksliniece un cenzors, kurš nav ļāvis viņas filmai nonākt līdz skatītājiem. Abu tikšanās reizes pāraug ļoti neparastās intīmās attiecībās, kurās abi mēģina rast atšķirību starp mīlestību un seksu. Komiskais stāsts par mākslinieku un mākslas kritiķa attiecībām izvēršas traģiskā mīlas stāstā.

Entonijs Nelsons ir viena no būtiskākajām figūrām angļu deviņdesmito gadu dramaturģijā, kura lugām raksturīga ārkārtīgi intīma atklātība.

Izrāde tiek spēlēta viesnīcas “Promenāde” zālē.

Lomās:
Cenzors – Armands Kaušelis
Mis Fonteina – Lauma Balode
Sieva – Sigita Jevgļevska

Scenogrāfija un kostīmi – Uģis Bērziņš
Tulkojis – Valters Sīlis

Pirmizrāde 2010. GADA 12. FEBRUĀRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Godīgi un atklāti visintīmākajā teritorijā

Foto – Ziedonis Safronovs

Galvenais varonis Jāzeps Podsekals ir bezdarbnieks, kurš ir atkarīgs no sievas algas. Nespēdams atrast darbu, Jāzeps arvien vairāk zaudē ticību sev. Sākot sajust arī sievas un sievasmātes pārmetumus, Jāzeps nolemj – tā vairs nav iespējams turpināt. Jānošaujas. Pārējie, to uzzinājuši, nevis mēģina Jāzepu atrunāt, bet gan cenšas izmantot viņa nāvi sevis pašu labā…

Izrāde nominēta 2009./2010. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada kustību mākslinieks” (I. Lūre).

Šī ir pirmā reize, kad luga “Pašnāvnieks” iestudēta Latvijā. Tā kā Staļins „Pašnāvnieku” nosauca par tukšu un pat kaitīgu, un tās autors – Nikolajs Erdmans tika izsūtīts uz Sibīriju (gan visas savas daiļrades, ne tikai “Pašnāvnieka” dēļ), Padomju Savienībā to iestudēja tikai 1982. gadā (luga sarakstīta 1928. gadā), lai gan Eiropā un ASV tā tikusi iestudēta neskaitāmas reizes.

Lomās:
Jāzeps Podsekals – Edgars Pujāts
Marija – Inese Kučinska
Aleksandrs Kalabs – Egons Dombrovskis
Aristarhs Grands-Skubiks – Leons Leščinskis
Serafima – Anda Albuže
Kleopatra – Anita Kvāla
Viktors – Uldis Stelmakers
Niks Puga – Jānis Dreiblats
Roze – Lelde Kaupuža
Margarita Peresa-Pugačova – Zanda Štrausa
Grupas “The Tiger Lillies” solists – Kaspars Gods
Garāmgājēja – Rita Krodere
Kurlmēmais – Matīss Anuzis

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Kustību konsultante – Ingrīda Lūre
Tulkojusi – Evita Mamaja

Pirmizrāde 2009. GADA 12. DECEMBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Kādai karaļvalstij draud briesmas – ļauns pūķis pieprasa ķēniņa vienīgo meitu. Ķēniņš apsola princesi par sievu tam, kurš ļauno pūķi uzvarēs. Dienā, ka princese jāatdod pūķim, pilsētā ierodas viens no brāļiem…

Izrādē skan Džona Doulenda dziesmas: Come Again, Flow my Tears, Can she excuse my wrongs un 16. gadsimta angļu tautas dziesma – Past Time with Good Company.

Lomās:
Teicējs, Princese, Lapsa, Ragana, Pūķis – Sigita Jevgļevska
Vilhelms, Vilks – Armands Kaušelis
Jakobs, Teicējs, Sulainis, Lauva, Pūķis – Kaspars Gods
Teicējs, Mežsargs, Karalis, Viesnīcnieks, Lācis, Dundurs – Ivars Krastiņš
Maršals, Zeltkalis, Zaķis, Pūķis – Marģers Eglinskis

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Horeogrāfe – Elīna Breice
Komponists – Uģis Vītiņs
Dziesmu tekstus no angļu valodas tulkojusi – Inga Gaile

Pirmizrāde – 2009. GADA 27. NOVEMBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Šis ir viens no latviskākajiem stāstiem par mīlestību, un lai gan izrādē tiek risinātas mūžīgās varas un mākslas attiecības, galvenais izrādās jautājums, vai varoņi spēs pateikt viens otram, ka mīl..
Izrādē skan Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem, kuras skatītāji iepazina filmā “Elpojiet dziļi”(G.Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācija).

Lomās:
Cēzars Kalniņš – Ēriks Vilsons
Anita Sondore – Anita Kvāla
Stella (Bella) – Inese Jurjāne
Lietoto mantu eņģelis – Lauma Balode
Lietoto mantu eņģelis – Oleksijs Demčenko

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola
Kustību konsultante – Dace Jonele

Pirmizrāde 2009.GADA 23. OKTOBRĪ

Atsauksmes par izrādi:
Latvijas teātru Šopens

Foto – Ziedonis Safronovs

“Mazais cilvēks” ir stāsts par ceļojošo cirku, pasaulē mazāko cilvēku Maksīti un viņa lielāko sapni kļūt par izcilu cirka mākslinieku. Izrādē aktieri rādīs burvju trikus, atdzīvinās savās rokās nonākušos priekšmetus, liekot tos ieraudzīt neparastā gaismā.

Izrāde tiks rādīta skolās un bērnudārzos, lai piesaistītu teātrim mazos skatītājus.

Lomās: Anita Kvāla, Ēriks Vilsons un Leons Leščinskis

Māksliniece – Kristīne Vītola

Pirmizrāde 2009 GADA 15. OKTOBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs