Viņi ir trīs – Roberts, Gotfrīds un Oto. Viņiem pieder neliela auto darbnīca, tomēr visiem joprojām jācīnās par iztikšanu. Un tad Roberts satiek Patrīciju. Viņu mīlestība izmaina ne tikai skeptisko Robertu, bet arī Gotfrīdu un Oto.
Trīs draugi – patiesas mīlestības un īstas draudzības slavinājums.

“Uz Liepājas teātra skatuves nu skan nemirstīga Remarka dziesma par mīlestību un frontinieku, kuram garām paskrējušas granātas. Bet vai arī pats karš? Arī latvieši zina, ko nozīmē frontes līnija plaukstās un krūtīs. Naktī sāp ne tikai frontinieku locītavas – atveras arī dvēseles brūces. Jo karos tiek nošauta cieņa pret dzīvību, atzīst rakstnieks.” – Jānis Peters

Lomās:
Patrīcija Holmane – Anete Berķe
Roberts Lokamps – Sandis Pēcis
Gotfrīds Lencs – Edgars Ozoliņš
Oto Kesters – Kaspars Kārkliņš
Zelevska kundze – Sigita Jevgļevska
Alfonss – Ivars Krastiņš
Ferdinands Grauss – Leons Leščinskis
Hase – Pēteris Lapiņš
Matilde Štosa – Anita Kvāla
Roze – Ilze Būde
Lilija – Everita Pjata
Jafē – Jānis Dreiblats
Mimija un Blūmentāla kundze – Madara Melne
Millera jaunkundze – Inese Jurjāne
Līza – Laura Jeruma
Blūmentāls – Ģirts Lukevics
Varietē – Agnese Jēkabsone, Viktors Ellers, Rolands Beķeris

Komponists – Valdis Zilveris
Dziesmu tekstu autors – Jānis Peters
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Vokālais pedagogs un pianists – Normunds Kalniņš
Dramatizējis Jānis Jurkāns

Pirmizrāde 2012. gada 26. aprīlī

ATSAUKSMES par izrādi:
Kamēr klusums nepārtrūkst… -  Edītes Tišheizeres recenzija laikrakstā “Kurzemes Vārds”
Par Kārlīti un elkoni plecu augstumā – Vēsmas Lēvaldes pārdomas portālam “Diena.lv”

Foto – Ziedonis Safronovs

Nakts klusumu un mieru pārtrauc sievietes un vīrieša strīds. Atskan šāviens. Vai tiešām Katrīna Ivanovna krāpj savu vīru? Nepatiesi apvainota, viņa sāk darīt lietas, kurās vīrs viņu vainojis vēl pirms nozieguma izdarīšanas. Melodrāma par mīlestību un nodevību, par iedomām, bailēm un šaubām, kas dzīvo cilvēkā un ārda dvēseles mieru un harmoniju.

Rakstnieka Leonīda Andrejeva daiļrade Latvijā pazīstama visai maz. Dzimis 1871. gadā, studējis jurisprudenci, rakstījis stāstus, kuri nevienu īpaši neinteresēja, līdz viņš iepazinās ar Maksimu Gorkiju, kurš jauno puisi iedrošināja pilnībā pievērsties rakstniecībai. Tieši šī iepazīšanās pārvērta Andrejeva dzīvi – viņš uzlūkojams par vienu no talantīgākajiem Sudraba laikmeta rakstniekiem Krievijā.

Luga „Katrīna Ivanovna” sarakstīta 1912. gadā. Režisora interpretācijā iestudējumam dots nosaukums „Sods un noziegums”, kas pirmkārt veido alūziju ar Dostojevska darbu „Noziegums un sods”, kā arī atbilst lugas būtībai – galvenā varone Katrīna tiek sodīta vēl pirms nozieguma izdarīšanas, līdz patiešām sāk darīt lietas, kurās vīrs viņu vainojis.

Lomās:
Georgs Dmitrijevičs Stibeļovs, Valsts Domes loceklis – Egons Dombrovskis
Katrīna Ivanovna, viņa sieva – Inese Kučinska
Vera Ignatjevna, viņa māte – Anda Albuže
Aleksejs Dmitrijevičs Stibeļovs, viņa brālis, students – Mārtiņš Kalita
Elizabete Ivanovna (Ļiza), Katrīnas Ivanovnas māsa – Signe Ruicēna
Arkādijs Prosperovičs Mentikovs – Kaspars Gods
Pāvels Aleksejevičs Koromislovs, mākslinieks – Edgars Pujāts
Toropecs, mākslinieks – Armands Kaušelis
Fomins, students – Gatis Maliks
Teplovskis – Marģers Eglinskis

Scenogrāfs – Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No krievu valodas tulkojusi Evita Mamaja

Izrādē skan krievu romances un Artura Maskata „Tango”.

Pirmizrāde 2012. gada 5. aprīlī

ATSAUKSMES par izrādi:
Džilindžera Katrīna Ivanovna Liepājā – Normunda Akota recenzija portālam “Delfi”
Septiņu plīvuru deja un krievu dvēsele – Vēsmas Lēvaldes recenzija portālam “Diena”

Foto – Ziedonis Safronovs

Kādam marķīzam nomirst tēvs, atstājot viņam mantojumā vien kaķi. Taču drīz vien izrādās, ka tas ir visai neparasts runcis. Un brīnumi var sākties.
Izrādē bez aktieriem darbojas arī lelles. Un kaķis, kas, protams, runā. Jo pasakās viss ir iespējams.

Lomās:
Marķīzs – Kaspars Kārkliņš
Runcis – Marģers Eglinskis
Karalis – Edgars Pujāts
Princese – Madara Melne
Cilvēkēdājs – Gatis Maliks
Lelles – Pēteris Lapiņš, Gatis Maliks, Kaspars Kārkliņš, Marģers Eglinskis un Madara Melne
Zivs – Ēriks Gertnerts

Komponists – Jēkabs Nīmanis
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Anta Priedīte
Dziesmu teksti – Andris Kalnozols
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons
Lelles izgatavoja Ausma Neiburga un Astra Krūmiņa

Pirmizrāde 2012. gada 9. februārī.

Foto – Ziedonis Safronovs

Lauris Gundars radījis turpinājumu Rūdolfa Blaumaņa komēdijai „Skroderdienas Silmačos” un rāda, kas notiek ar Silmaču mājas ļaudīm, kad nosvinētas kāzas, Aleksis dabūjies ar Elīnu, Zāra ar Joski un Antonija ar Dūdaru. Izrādes darbība notiek trīs dienas Ziemassvētkos 1939. gadā, kad atlicis vēl tikai pusgads līdz Latviju sāks plosīt nāve. Bet pagaidām ir Ulmaņlaiku “treknie” gadi, ziemas prieki un “laime pirtiņā”. Un lugas varoņus atkal jau baida mīlestība…

Lomās:
Antonija, Silmaču saimniece – Signe Ruicēna
Dūdars, Silmaču saimnieks – Armands Kaušelis
Aleksis – Mārtiņš Kalita
Elīna, viņa sieva – Laura Jeruma
Kārlēns, viņa brālis – Rolands Beķeris
Pindaks – Viktors Ellers
Pindacīša, viņa sieva – Inese Jurjāne
Ieviņa, abu meita – Everita Pjata
Bebene, strādniece – Agnese Jēkabsone
Tomuļu māte (Tomulīša) – Ilze Būde
Rūdis, skroderis – Sandis Pēcis
Ābrams Vulfsons – Kaspars Gods
Joske, viņa dēls – Edgars Ozoliņš
Zāra, Joskes sieva – Anete Berķe

Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Kustību konsultante – Inga Raudinga
Muzikālās partitūras konsultants – Ilmārs Šlāpins
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pirmizrāde 2012. gada 13. janvārī

ATSAUKSMES par izrādi:
Blaumanis, Gundars un Godo – Līvijas Dūmiņas recenzija laikrakstā “Neatkarīgā”
Advents pirms Baigā - Ata Rozentāla recenzija laikrakstā “Kultūras Diena”
Krāsnis sprāgst, sirdis lūst – Līgas Ulbertes recenzija portālā www.kroders.lv
Saulgrieži, Nāves izstāstītā pasaka – Edītes Tišheizeres recenzija laikraksā “Nedēļa Kabatā”

Foto – Ziedonis Safronovs

Daugavietis Uldis ierodas saimnieces mājās, lai lūgtu sen nolūkotās saimniekmeitas Zanes roku, taču maltuvē nejauši sastaptā bārenīte Baiba izmaina Ulda likteni…

Izrāde saņēmusi raidījuma “100g kultūras” BALVU “Kilograms kultūras” nominācijā “Teātris”.

Raiņa darbs „Pūt, vējiņi!” ir ne tikai viena no autora daiļrades, bet arī latviešu literatūras virsotnēm, kā arī viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām.
Trakulīgā Ulda un tikumīgās Baibas mīlas stāstu jaunās skaņās pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem radījis K. Lācis, J. Elsbergs, E. Mamaja un Dž.Dž.Džilindžers.

Pūt, pūt, vējiņi, dzen, dzen laiviņu,
dzen krastā mūsu upmalāi, mūsmājā,
sen, sen gaidītus
tos tautudēlus: mūs lūkotājus, raudzītājus,
ai, sūti preciniekus!
/J. Elsbergs/

Lomās:
Baiba – Aija Andrejeva vai Everita Pjata
Uldis – Edgars Pujāts
Gatiņš – Kaspars Kārkliņš
Didzis – Egons Dombrovskis
Zane – Agnese Jēkabsone
Anda – Signe Ruicēna vai Madara Melne
Māte – Inese Kučinska
Orta – Anda Albuže
Ciepa – Sigita Jevgļevska

Puiši:
Armands Kaušelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Marģers Eglinskis, Mārtiņš Kalita, Pēteris Lapiņš,Rolands Beķeris, Sandis Pēcis un Viktors Ellers

Meitas:
Anete Berķe, Ilze Būde, Inese Jurjāne, Laura Jeruma un Signe Ruicēna vai Madara Melne

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Rotu meistars – Aivars Vamzis
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Koncertmeistars – Normunds Kalniņš
Vokālā pedagoģe – Mārīte Lazdāne

Pirmizrāde 2011. gada 11. novembrī

ATSAUKSMES par izrādi:
Meistardarbs Liepājas teātrī – Silvijas Radzobes recenzija laikrakstā “Neatkarīgā”
Mūzika par Raini un divām pasaulēm – Edītes Tišheizeres recenzija laikrakstam “Kultūras Diena”
Spēks + dvēsele?  – Zanes Radzobes recenzija www.mansmedijs.lv
Tikumu maltuvē - “Pūt, vējiņi!” Liepājas teātrī – Ditas Eglītes recenzija portālam DELFI
Teātra ciba - Līvijas Dūmiņas un Arno Jundzes apskats par iestudējumu
Visas zvaigznes saskaitītas - Lindas Ģībietes recenzija laikrakstam “Kurzemes Vārds”
Vējiņš ar vētras spēku – Daigas Mazvērsītes recenzija laikrakstam “Nedēļa Kabatā”
Tas jaunais spēks. Rainis pēc būtības – Edīte Tišheizere portālam www.liepajniekiem.lv
Emocionāls lidojums etniskā ietvarā – Vēsmas Lēvaldes recenzija portālā www.diena.lv

Foto – Ziedonis Safronovs

Mīlas trīsstūri parasti rodas negaidīti, tomēr nekļūt par lieko vairs nav tik vienkārši – pat tas, ko sevī esi uzskatījis par izcilu, kādam var šķist nožēlojams. Un otrādi.
Izrādes darbība notiek īstā podnieku darbnīcā, kur līdzās podiem un bļodām tiek virpotas arī trīs cilvēku – raupja vīra, jaunekļa un romantiskas atraitnes – karstākās vēlmes.

Par Epas lomas atveidojumu aktrise Inese Kučinska saņēmusi “2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada aktrise”, par Jaša lomu balvu saņēmis aktieris Kaspars Kārkliņš nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

„Tas noteikti ir stāsts par mīlestību,” saka L. Gundars. „Lugas centrā ir sieviete starp diviem vīriešiem. Viņai jāizvēlas viens. Tas arī veido galveno konfliktu. Viņiem visiem trijiem ir liela nepieciešamība pēc otra cilvēka. Īpaši abiem puišiem, kas cenšas iekarot sievietes sirdi. Stāsts ir atpazīstams un saprotams ikvienam – reizēm salds, reizēm rūgts. Traģisks, komisks, sirsnīgs, bēdīgs,” papildina režisors.

Lomās:
Epa – Inese Kučinska
Miķelis – Egons Dombrovskis
Jasis – Kaspars Kārkliņš

Telpa – Lauris Gundars, Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Renāte Bāliņa

Luga „Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca” – www.laurisgundars.lv

Pirmizrāde 2011. gada 2. jūnijā

ATSAUKSMES par izrādi:
Laime trijatā – Mārītes Gulbes recenzija portālā www.kroders.lv
Neba nu dievi… - Edītes Tišheizeres recenzija žurnālā “Teātra Vēstnesis”
Kur meklējama laime – Gundegas Saulītes recenzija laikrakstam “Latvijas Avīze”
Divas sirdis uz podniekripas – Normunda Akota atsauksme portālam DELFI
Par Laimesciema Podniekdarbnīcu – Lindas Ģībietes atsauksme par izrādi laikrakstam “Kurzemes Vārds”

Foto – Ziedonis Safronovs

A. Čaks – „Liepas satumst…”, „Miglā asaro logs”, pašpuikas, kas Mūžības skarti. Un sirds, sirds, kam jāpukst svārstīgā laikā. Te! Uz trotuāra.

Par Čaka lomu aktieris Kaspars Kārkliņš saņēmis 2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

Vispār mēs – visi šeit minētie – mēģinām izspēlēt „Spēlē, Spēlmani!” likteņspēli. Kā bērnībā… Lieli dzejnieki ir kā bērni, būtībā jau mēs visi, kas pasauli būvējam no sapņiem un ilūzijām.

Tātad – darbojas:
Kaspars Kārkliņš
Viktors Ellers
Sandis Pēcis
Pēteris Lapiņš –
viņi reizēm izliksies, ka ir pats Aleksandrs Čaks, Čadarainis, Saša…

Katram dzejniekam ir vajadzīgas „sapņu meitenes”, kuras pieradināt. Tās būs
Everita Pjata
Madara Melne vai
Sigita Jevgļevska

Anita Kvāla mēģinās iejusties sievietes lomā, kura bija Dzejniekam blakus sapņos, skarbajā realitātē un dzīves pēdējos mirkļos.

Ilze Jura vai Signe Ruicēna – reizēm mēs iemīlam tēlus, kas noskatīti gleznās, romānos, poēmās.

Katram dzejniekam ir tiesības izvēlēties sev tuvus personāžus. Un tā:
Armands Kaušelis būs latviešu strēlnieks, ormanis, strādnieks;
Rolands Beķeris mēģinās uzrāpties stabā un laikā;
Laura Jeruma un Edgars Ozoliņš – kā latviešu lugās – cerēsies, mīlēsies, bet vai „dabosies”?…

Anda Albuže būs klusa, bet Dzejniekam ļoti būtiska būtne.

Dzīvē, it īpaši jaunībā, vajag kādu, kas iedod pa pauri. Ja tas neizdosies skolotājai Inesei Jurjānei, tad to mēģinās darīt TAS, kuru grūti apstrīdēt – Leons Leščinskis.

Protams, ir vajadzīgs kāds, kas prot staigāt savas gaitas. Ja jums viņš atgādina Čaplinu, mums nav iebildumu – Marģers Eglinskis.

Tad vēl – kas gan būtu izrāde bez dzīva mūzikas skanējuma. Par to gādās Normunds Kalniņš un Reinis Lapa vai Anita Barlote.

režisora asistente – Ilga Martinsone
scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
kostīmu māksliniece – Renāte Bāliņa
horeogrāfs – Agris Daņiļevičs
komponists – Imants Kalniņš
gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
dramatizējis Valdis Lūriņš

Pirmizrāde 2011. gada 21. APRĪLIS

ATSAUKSMES par izrādi:
Skolā pie Čaka - Gundegas Saulītes recenzija laikrakstam  “Nedēļa Kabatā”
Četri Čaki, Čaplins un sieviete sarkanā – Mārītes Gulbes recenzija portālam www.kroders.lv
Miglā asaro logs - Ievas Strukas recenzija laikrakstam “Kurzemes Vārds”

Foto: Ziedonis Safronovs

Uzzinot, ar ko nodarbojas meža mājiņā dzīvojošie vīrs un sieva, jaunais robežsargs nolemj viņus atmaskot. Vīra mudināta, sieva nolemj robežsargu savaldzināt. Pamazām visi trīs tiek ierauti postošā kaislību virpulī, no kura izkļūt vairs nav iespējams.

Izrāde nominēta 2010./2011. gada “Spēlmaņa nakts” balvai 5 nominācijās: “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada režisors”, “Gada aktrise” (I. Kučinska), “Gada kostīmu māksliniece” (I. Vītoliņa), “Gada kustību māksliniece” (I. Krasovska).

Lai vīrs bīstas no sievas, kad tā mīl; tad viņa ir gatava uz visu un visam citam viņai nav nozīmes. /Nīče/

Lomās:

Vīrs – Egons Dombrovskis
Sieva – Inese Kučinska
Jaunais robežsargs – Kaspars Gods

Scenogrāfs – Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No vācu valodas tulkojis Ingus Liniņš
Izrādē izmantota mūzika no Kšištofa Kesļovska filmām “Trīs krāsas. Baltā”; “Trīs krāsas. Sarkanā”; “Trīs krāsas. Zilā”.

Pirmizrāde 2011. GADA 24. MARTS

ATSAUKSMES par izrādi:
Ragana Liepājas teātrī. Teātra ciba. - Līvijas Dūmiņas recenzija
„Šausmu filma” par mīlestību – Ilzes Kļaviņas recenzija laikrakstā “Kurzemes Vārds”
Nojausmās par gaidāmajām šausmām

Foto – Ziedonis Safronovs

Kāzu rīts. Līgavainis pamostas gultā ar kailu meiteni, kas nav viņa izredzētā. Tūlīt jāierodas arī viņa topošajai sievai. Trakākais ir tas, ka viņam ir smagas paģiras un viņš neatceras, kā nokļuvis šādā situācijā. Cenšoties situāciju atrisināt, rodas arvien lielāks haoss. Šī izrāde ir gan smieklīga komēdija, gan aizkustinošs mīlas stāsts…

Izrāde nominēta 2010./2011. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada kustību mākslinieks” (I. Krasovska)

Hodona komēdiju popularitātes iemesls ir to ātrais temps un situācijas, kas vienlaikus ir gan smieklīgas, gan kurās uzsvērtas cilvēkiem būtiskas lietas. Luga „Šikās kāzas” iestudēta simtiem reižu profesionālajos un amatieru teātros vairāk nekā divdesmit pasaules valstīs.

Lomās:

Reičela – Signe Ruicēna
Bils – Mārtiņš Kalita
Toms – Gatis Maliks
Džūdija – Agnese Jēkabsone
Anna – Anete Berķe
Dafne – Ilze Būde

Scenogrāfs – Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Tulkojis Raimonds Rupeiks

Izrādē skan dziesmas no Džo Dolana (Joe Dolan) repertuāra.

Pirmizrāde – 2011. GADA 4.MARTS

Foto – Ziedonis Safronovs

Viņi dzīvoja Gurķupes krastos, līdz kādu dienu nolēma doties ceļojumā ar gaisa balonu.Un tad notika tas, ko negaidīja neviens…viņi nokļuva vietā, kas mainīja viņu dzīvi.

Vai no saules var nolūzt gabals un trāpīt kādam pa galvu?
Kopā ar Nezinīti un viņa draugiem varēs rast atbildes ne tikai uz šiem jautājumiem, bet arī atcerēties, ka draudzībai dzīvē ir vislielākā vērtība.

Lomās:

Nezinītis – Rolands Beķeris
Zinītis – Edgars Ozoliņš
Tabletiņš – Armands Kaušelis
Otiņš – Pēteris Lapiņš
Skrūvītis – Marģers Eglinskis
Zilacīte – Anete Berķe
Pārsliņa – Everita Pjata
Zālīte – Madara Melne
Vizbulīte – Laura Jeruma vai Agnese Jēkabsone
Podziņa – Signe Ruicēna
Mušiņa – Ilze Jura

Scenogrāfs – Uģis Bērziņš
Kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola
Kustību konsultante – Dace Jonele
Gaismu mākslinieks – Aivars Albužis
Dziesmu tekstus atdzejojusi – Inga Gaile
Mūziku aranžējis – Normunds Kalniņš

Pirmizrāde – 2010. GADA 7. OKTOBRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Nezinītis Liepājā aicina dalīties dzīves priekā

Foto – Ziedonis Safronovs