Lauris Gundars radījis turpinājumu Rūdolfa Blaumaņa komēdijai „Skroderdienas Silmačos” un rāda, kas notiek ar Silmaču mājas ļaudīm, kad nosvinētas kāzas, Aleksis dabūjies ar Elīnu, Zāra ar Joski un Antonija ar Dūdaru. Izrādes darbība notiek trīs dienas Ziemassvētkos 1939. gadā, kad atlicis vēl tikai pusgads līdz Latviju sāks plosīt nāve. Bet pagaidām ir Ulmaņlaiku “treknie” gadi, ziemas prieki un “laime pirtiņā”. Un lugas varoņus atkal jau baida mīlestība…

Lomās:
Antonija, Silmaču saimniece – Signe Ruicēna
Dūdars, Silmaču saimnieks – Armands Kaušelis
Aleksis – Mārtiņš Kalita
Elīna, viņa sieva – Laura Jeruma
Kārlēns, viņa brālis – Rolands Beķeris
Pindaks – Viktors Ellers
Pindacīša, viņa sieva – Inese Jurjāne
Ieviņa, abu meita – Everita Pjata
Bebene, strādniece – Agnese Jēkabsone
Tomuļu māte (Tomulīša) – Ilze Būde
Rūdis, skroderis – Sandis Pēcis
Ābrams Vulfsons – Kaspars Gods
Joske, viņa dēls – Edgars Ozoliņš
Zāra, Joskes sieva – Anete Berķe

Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Kustību konsultante – Inga Raudinga
Muzikālās partitūras konsultants – Ilmārs Šlāpins
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pirmizrāde 2012. gada 13. janvārī

ATSAUKSMES par izrādi:
Saulgrieži, Nāves izstāstītā pasaka – Edītes Tišheizeres recenzija laikraksā “Nedēļa Kabatā”

Foto – Ziedonis Safronovs

Daugavietis Uldis ierodas saimnieces mājās, lai lūgtu sen nolūkotās saimniekmeitas Zanes roku, taču maltuvē nejauši sastaptā bārenīte Baiba izmaina Ulda likteni…

Raiņa darbs „Pūt, vējiņi!” ir ne tikai viena no autora daiļrades, bet arī latviešu literatūras virsotnēm, kā arī viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām.
Trakulīgā Ulda un tikumīgās Baibas mīlas stāstu jaunās skaņās pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem radījis K. Lācis, J. Elsbergs, E. Mamaja un Dž.Dž.Džilindžers.

Pūt, pūt, vējiņi, dzen, dzen laiviņu,
dzen krastā mūsu upmalāi, mūsmājā,
sen, sen gaidītus
tos tautudēlus: mūs lūkotājus, raudzītājus,
ai, sūti preciniekus!
/J. Elsbergs/

Lomās:
Baiba – Aija Andrejeva vai Everita Pjata
Uldis – Edgars Pujāts
Gatiņš – Kaspars Kārkliņš
Didzis – Egons Dombrovskis
Zane – Agnese Jēkabsone
Anda – Signe Ruicēna vai Madara Melne
Māte – Inese Kučinska
Orta – Anda Albuže
Ciepa – Sigita Jevgļevska

Puiši:
Armands Kaušelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Marģers Eglinskis, Mārtiņš Kalita, Pēteris Lapiņš,Rolands Beķeris, Sandis Pēcis un Viktors Ellers

Meitas:
Anete Berķe, Ilze Būde, Inese Jurjāne, Laura Jeruma un Signe Ruicēna vai Madara Melne

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Rotu meistars – Aivars Vamzis
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Koncertmeistars – Normunds Kalniņš
Vokālā pedagoģe – Mārīte Lazdāne

Pirmizrāde 2011. gada 11. novembrī

ATSAUKSMES par izrādi:
Meistardarbs Liepājas teātrī – Silvijas Radzobes recenzija laikrakstā “Neatkarīgā”
Mūzika par Raini un divām pasaulēm – Edītes Tišheizeres recenzija laikrakstam “Kultūras Diena”
Spēks + dvēsele?  – Zanes Radzobes recenzija www.mansmedijs.lv
Tikumu maltuvē - “Pūt, vējiņi!” Liepājas teātrī – Ditas Eglītes recenzija portālam DELFI
Teātra ciba - Līvijas Dūmiņas un Arno Jundzes apskats par iestudējumu
Visas zvaigznes saskaitītas - Lindas Ģībietes recenzija laikrakstam “Kurzemes Vārds”
Vējiņš ar vētras spēku – Daigas Mazvērsītes recenzija laikrakstam “Nedēļa Kabatā”
Tas jaunais spēks. Rainis pēc būtības – Edīte Tišheizere portālam www.liepajniekiem.lv
Emocionāls lidojums etniskā ietvarā – Vēsmas Lēvaldes recenzija portālā www.diena.lv

Foto – Ziedonis Safronovs

Ja tu esi prestižas Londonas slimnīcas vadošais neirologs un tev ir jāatklāj konference, kurā piedalās simtiem pasaules vadošo neirologu, tad pēdējais cilvēks, kuru vēlies satikt, ir sieviete, kura pirms divdesmit gadiem bijusi tava mīļākā. Doktors Mortimers ar to samierinās, taču uzzinot, ka abiem ir arī dēls, situācija kļūst nekontrolējama. Un vienīgais, kurš var palīdzēt, ir uzticamais draugs – doktors Bonnijs.

Lomās:
Dr. Deivids Mortimers – Edgars Pujāts
Dr. Maiks Konolijs – Gatis Maliks
Rozmarija Mortimera – Anete Berķe
Dr. Huberts Bonnijs – Egons Dombrovskis
Māsa saimniece – Everita Pjata
Sers Billibojs Dreiks – Leons Leščinskis
Džeina Teita – Inese Kučinska
Medmāsa – Signe Ruicēna
Leslijs – Kaspars Kārkliņš vai Viktors Ellers
Policijas seržants – Ilze Būde
Bils – Kaspars Gods
Māte – Sandis Pēcis
Līķis – Kaspars Kārkliņš vai Viktors Ellers

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Kustību konsultante – Ingrīda Lūre
No angļu valodas tulkojis Leons Leščinskis

Pirmizrāde 2011. gada 17. septembrī

ATSAUKSMES par izrādi:
Trauslā smieklu robeža

Foto – Ziedonis Safronovs

Mīlas trīsstūri parasti rodas negaidīti, tomēr nekļūt par lieko vairs nav tik vienkārši – pat tas, ko sevī esi uzskatījis par izcilu, kādam var šķist nožēlojams. Un otrādi.
Izrādes darbība notiek īstā podnieku darbnīcā, kur līdzās podiem un bļodām tiek virpotas arī trīs cilvēku – raupja vīra, jaunekļa un romantiskas atraitnes – karstākās vēlmes.

Par Epas lomas atveidojumu aktrise Inese Kučinska saņēmusi “2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada aktrise”, par Jaša lomu balvu saņēmis aktieris Kaspars Kārkliņš nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

„Tas noteikti ir stāsts par mīlestību,” saka L. Gundars. „Lugas centrā ir sieviete starp diviem vīriešiem. Viņai jāizvēlas viens. Tas arī veido galveno konfliktu. Viņiem visiem trijiem ir liela nepieciešamība pēc otra cilvēka. Īpaši abiem puišiem, kas cenšas iekarot sievietes sirdi. Stāsts ir atpazīstams un saprotams ikvienam – reizēm salds, reizēm rūgts. Traģisks, komisks, sirsnīgs, bēdīgs,” papildina režisors.

Lomās:
Epa – Inese Kučinska
Miķelis – Egons Dombrovskis
Jasis – Kaspars Kārkliņš

Telpa – Lauris Gundars, Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Renāte Bāliņa

Luga „Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca” – www.laurisgundars.lv

Pirmizrāde 2011. gada 2. jūnijā

ATSAUKSMES par izrādi:
Neba nu dievi… - Edītes Tišheizeres recenzija žurnālā “Teātra Vēstnesis”
Kur meklējama laime – Gundegas Saulītes recenzija laikrakstam “Latvijas Avīze”
Divas sirdis uz podniekripas – Normunda Akota atsauksme portālam DELFI
Par Laimesciema Podniekdarbnīcu – Lindas Ģībietes atsauksme par izrādi laikrakstam “Kurzemes Vārds”

Foto – Ziedonis Safronovs

A. Čaks – „Liepas satumst…”, „Miglā asaro logs”, pašpuikas, kas Mūžības skarti. Un sirds, sirds, kam jāpukst svārstīgā laikā. Te! Uz trotuāra.

Par Čaka lomu aktieris Kaspars Kārkliņš saņēmis 2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

Vispār mēs – visi šeit minētie – mēģinām izspēlēt „Spēlē, Spēlmani!” likteņspēli. Kā bērnībā… Lieli dzejnieki ir kā bērni, būtībā jau mēs visi, kas pasauli būvējam no sapņiem un ilūzijām.

Tātad – darbojas:
Kaspars Kārkliņš
Viktors Ellers
Sandis Pēcis
Pēteris Lapiņš –
viņi reizēm izliksies, ka ir pats Aleksandrs Čaks, Čadarainis, Saša…

Katram dzejniekam ir vajadzīgas „sapņu meitenes”, kuras pieradināt. Tās būs
Everita Pjata
Madara Melne vai
Sigita Jevgļevska

Anita Kvāla mēģinās iejusties sievietes lomā, kura bija Dzejniekam blakus sapņos, skarbajā realitātē un dzīves pēdējos mirkļos.

Ilze Jura vai Signe Ruicēna – reizēm mēs iemīlam tēlus, kas noskatīti gleznās, romānos, poēmās.

Katram dzejniekam ir tiesības izvēlēties sev tuvus personāžus. Un tā:
Armands Kaušelis būs latviešu strēlnieks, ormanis, strādnieks;
Rolands Beķeris mēģinās uzrāpties stabā un laikā;
Laura Jeruma un Edgars Ozoliņš – kā latviešu lugās – cerēsies, mīlēsies, bet vai „dabosies”?…

Anda Albuže būs klusa, bet Dzejniekam ļoti būtiska būtne.

Dzīvē, it īpaši jaunībā, vajag kādu, kas iedod pa pauri. Ja tas neizdosies skolotājai Inesei Jurjānei, tad to mēģinās darīt TAS, kuru grūti apstrīdēt – Leons Leščinskis.

Protams, ir vajadzīgs kāds, kas prot staigāt savas gaitas. Ja jums viņš atgādina Čaplinu, mums nav iebildumu – Marģers Eglinskis.

Tad vēl – kas gan būtu izrāde bez dzīva mūzikas skanējuma. Par to gādās Normunds Kalniņš un Reinis Lapa vai Anita Barlote.

režisora asistente – Ilga Martinsone
scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
kostīmu māksliniece – Renāte Bāliņa
horeogrāfs – Agris Daņiļevičs
komponists – Imants Kalniņš
gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
dramatizējis Valdis Lūriņš

Pirmizrāde 2011. gada 21. APRĪLIS

ATSAUKSMES par izrādi:
Skolā pie Čaka - Gundegas Saulītes recenzija laikrakstam  “Nedēļa Kabatā”
Četri Čaki, Čaplins un sieviete sarkanā – Mārītes Gulbes recenzija portālam www.kroders.lv
Miglā asaro logs - Ievas Strukas recenzija laikrakstam “Kurzemes Vārds”

Foto: Ziedonis Safronovs

Uzzinot, ar ko nodarbojas meža mājiņā dzīvojošie vīrs un sieva, jaunais robežsargs nolemj viņus atmaskot. Vīra mudināta, sieva nolemj robežsargu savaldzināt. Pamazām visi trīs tiek ierauti postošā kaislību virpulī, no kura izkļūt vairs nav iespējams.

Izrāde nominēta 2010./2011. gada “Spēlmaņa nakts” balvai 5 nominācijās: “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada režisors”, “Gada aktrise” (I. Kučinska), “Gada kostīmu māksliniece” (I. Vītoliņa), “Gada kustību māksliniece” (I. Krasovska).

Lai vīrs bīstas no sievas, kad tā mīl; tad viņa ir gatava uz visu un visam citam viņai nav nozīmes. /Nīče/

Lomās:

Vīrs – Egons Dombrovskis
Sieva – Inese Kučinska
Jaunais robežsargs – Kaspars Gods

Scenogrāfs – Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No vācu valodas tulkojis Ingus Liniņš
Izrādē izmantota mūzika no Kšištofa Kesļovska filmām “Trīs krāsas. Baltā”; “Trīs krāsas. Sarkanā”; “Trīs krāsas. Zilā”.

Pirmizrāde 2011. GADA 24. MARTS

ATSAUKSMES par izrādi:
Ragana Liepājas teātrī. Teātra ciba. - Līvijas Dūmiņas recenzija
„Šausmu filma” par mīlestību – Ilzes Kļaviņas recenzija laikrakstā “Kurzemes Vārds”
Nojausmās par gaidāmajām šausmām

Foto – Ziedonis Safronovs

Kāzu rīts. Līgavainis pamostas gultā ar kailu meiteni, kas nav viņa izredzētā. Tūlīt jāierodas arī viņa topošajai sievai. Trakākais ir tas, ka viņam ir smagas paģiras un viņš neatceras, kā nokļuvis šādā situācijā. Cenšoties situāciju atrisināt, rodas arvien lielāks haoss. Šī izrāde ir gan smieklīga komēdija, gan aizkustinošs mīlas stāsts…

Izrāde nominēta 2010./2011. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada kustību mākslinieks” (I. Krasovska)

Hodona komēdiju popularitātes iemesls ir to ātrais temps un situācijas, kas vienlaikus ir gan smieklīgas, gan kurās uzsvērtas cilvēkiem būtiskas lietas. Luga „Šikās kāzas” iestudēta simtiem reižu profesionālajos un amatieru teātros vairāk nekā divdesmit pasaules valstīs.

Lomās:

Reičela – Signe Ruicēna
Bils – Mārtiņš Kalita
Toms – Gatis Maliks
Džūdija – Agnese Jēkabsone
Anna – Anete Berķe
Dafne – Ilze Būde

Scenogrāfs – Varis Siliņš
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe – Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Tulkojis Raimonds Rupeiks

Pirmizrāde – 2011. GADA 4.MARTS

Foto – Ziedonis Safronovs

Viņi dzīvoja Gurķupes krastos, līdz kādu dienu nolēma doties ceļojumā ar gaisa balonu.Un tad notika tas, ko negaidīja neviens…viņi nokļuva vietā, kas mainīja viņu dzīvi.

Vai no saules var nolūzt gabals un trāpīt kādam pa galvu?
Kopā ar Nezinīti un viņa draugiem varēs rast atbildes ne tikai uz šiem jautājumiem, bet arī atcerēties, ka draudzībai dzīvē ir vislielākā vērtība.

Lomās:

Nezinītis – Rolands Beķeris
Zinītis – Edgars Ozoliņš
Tabletiņš – Armands Kaušelis
Otiņš – Pēteris Lapiņš
Skrūvītis – Marģers Eglinskis
Zilacīte – Anete Berķe
Pārsliņa – Everita Pjata
Zālīte – Madara Melne
Vizbulīte – Laura Jeruma vai Agnese Jēkabsone
Podziņa – Signe Ruicēna
Mušiņa – Ilze Jura

Scenogrāfs – Uģis Bērziņš
Kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola
Kustību konsultante – Dace Jonele
Gaismu mākslinieks – Aivars Albužis
Dziesmu tekstus atdzejojusi – Inga Gaile
Mūziku aranžējis – Normunds Kalniņš

Pirmizrāde – 2010. GADA 7. OKTOBRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Nezinītis Liepājā aicina dalīties dzīves priekā

Foto – Ziedonis Safronovs

Kristīne jau no bērnības mīl staļļu puisi Edgaru, arī Edgars mīl Kristīni, taču Kristīnei nav pieņemams Edgara trakulīgais dzīvesveids. Mātes mudināta, Kristīne nolemj saistīt savu dzīvi ar turīgo un inteliģento Akmentiņu, taču jūtām pret Edgaru nav iespējams pretoties…

Par Aldera lomu aktieris Kaspars Kārkliņš saņēmis 2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.

Novelista, dramaturga, dzejnieka un publicista Rūdolfa Blaumaņa darbi veido latviešu literatūras klasikas zelta fondu. „Ugunī” ir pirmā drāma latviešu literatūrā, kuras centrā izvirzītas mīlestības jūtas. Šis ir viens no skaistākajiem, lai arī sarežģītākajiem mīlestības stāstiem latviešu literatūrā.

Lomās:

Edgars, staļļa puisis – Mārtiņš Kalita vai Edgars Ozoliņš
Kristīne, istabas meita – Agnese Jēkabsone vai Ilze Būde
Vešeriene, Kristīnes māte – Inese Kučinska
Barons Mēvenšterns, Alaines dzimtkungs – Edgars Pujāts
Frišvagars, muižkungs – Egons Dombrovskis
Alders, muižas skrīveris – Kaspars Kārkliņš
Vīskrelis, sulainis – Viktors Ellers
Sutka, kučieris – Sandis Pēcis
Pavārs – Kaspars Gods
Horsta madāma, saimniece – Anda Albuže
Akmentiņš, gruntnieks Alainē – Gatis Maliks
Minna – Zanda Štrausa vai Ilze Būde
Klenga – nomnieks Alainē – Leons Leščinskis
Klengas Bērni – Rolands Beķeris, Pēteris Lapiņš, Everita Pjata, Anete Berķe un Ilze Jura

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pirmizrāde – 2010. GADA 10. SEPTEMBRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
“Par purvu, ne bridēju…” Edītes Tišheizeres recenzija žurnālā “Teātra Vēstnesis”
Citāds Blaumanis Liepājas teātrī. Ugunī.
Mīlestība? Ir.
Galvenais jautājums neatbildēts

LR1 raidījums “Kultūras Rondo” Kultuuras_rondo_ugunii.mp3

Foto – Ziedonis Safronovs

Rudens. Ziema. Pavasaris. Vasara. Kādas dziļos laukos mītošas ģimenes stāsts viena gada garumā. Un kā ikvienā ģimenē – arī šajā – tās locekļi cenšas saprasties savā starpā, kā nu prot. Izrādes centrā ir Ausma – sieviete, kuras rīcību nosaka sirds, ne morāles likumi, un spēja dzīvot tālāk, lai notiktu, kas notikdams.

Izrāde nominēta 2009./2010. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 6 nominācijās: “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada režisors”, “Gada aktrise” (I. Kučinska), “Gada aktieris otrā plāna lomā” (K. Gods), “Gada kostīmu māksliniece “(I. Vītoliņa) un “Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē” (K. Lācis).

Izrāde piedalījusies 2011. gada festivāla “Zelta maska” ārpuskonkursa programmā “Maska plus” (Krievija)

Germans Grekovs (1972) – aktieris un dramaturgs. Beidzis Voroņežas Valsts mākslas institūta Teātra fakultāti un ieguvis teātra un kino aktiera profesiju. Lugu rakstīšanai pievērsies 2006. gadā. Līdz šim sarakstījis 6 lugas – „Vatto kundzes četras vēlēšanās”, „Maizingers”, „Lielais Līdzjutējs”, „Sliktā sēkla” („Hanana”), „Kastings” (sadarbībā ar J. Muravicki), „Ķīmiskais nams”, kā arī kinoscenāriju filmai „Animatori”.
„Hanana” ierindota starp 2008. gadā labākajām Krievijā sarakstītajām lugām.

Lomās:
Ausma Hanana – Inese Kučinska
Jurčiks Hanana, Ausmas jaunākais dēls – Egons Dombrovskis
Roberts Hanana, Ausmas vecākais dēls – Edgars Pujāts
Harijs Hanana, Ausmas vīrs – Kaspars Gods
Kārlis Pētersons, Ausmas mīļākais – Leons Leščinskis
Katrīna N., Ausmas kaimiņiene – Anda Albuže
Astrīda, Ausmas draudzene – Inese Jurjāne

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Tulkojis un latviskojis -  Ilmārs Šlāpins
Izrādē skan Kārļa Lāča mūzika

Pirmizrāde 2010. GADA 5. FEBRUĀRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
“Kaujas lauks – dvēsele” - Henrietas Verhoustinskas recenzija
“Izlietnes reālisma” spēks
Latvijas teātru Ābolu ķocis
“Džilindžera JāDostojevskis” – Silvijas Radzobes recenzija
Džilindžers ar Hananu ieskrāpē dvēselē

Foto – Ziedonis Safronovs