Izrādes centrā ir apsviedīgais uzņēmējs Edgars Ceplis, kurš no jebkuras situācijas gūst labumu un vienmēr tiek cauri sveikā. Ar Cepļa palīdzību tiek atklāta arī apkārtējā sabiedrība, kurā ikviens sākumā domā par savu, nevis apkārtējo cilvēku un savas valsts labumu.

Pāvils Rozītis (1889 – 1937), rakstnieks un žurnālists, satīrisko romānu „Ceplis” par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām sarakstīja 1928. gadā, spilgti izgaismojot Latvijas pirmās brīvvalsts jaunbagātnieku vidi un viņu vēlmi iedzīvoties uz citu rēķina. Pirmo reizi teātrī „Ceplis” iestudēts 1953. gadā. 1972. gadā pēc šī romāna uzņemta arī filma. Taču „Ceplis” savu aktualitāti nav zaudējis arī 2010. gadā, kad to dramatizējis un muzikāli satīriskā komēdijā pārvērtis režisors Juris Rijnieks, velkot paralēles ar situāciju mūsdienās.

Lomās:

Edgars Ceplis – Edgars Pujāts
Berta, viņa sieva – Inese Kučinska
Krūms – Egons Dombrovskis
Miķelis Nagainis – Leons Leščinskis
Valentīna, viņa meita – Marita Lūriņa
Edmunds Sausais, Valentīnas vīrs – Kaspars Gods
Austra Zīle – Lauma Balode
Cēzars Caune – Armands Kaušelis
Mārtiņš Zutis – Uldis Stelmakers
Zuša kundze – Sigita Jevgļevska vai Zanda Štrausa
Dāvis Dziļupietis – Aivars Kalnarājs
Oskars Briedis – Marģers Eglinskis
Jānis Ūdris – Jānis Dreiblats
Teodors Sesks – Ivars Krastiņš
Ansis Cīrulis – Juris Āboliņš
Dāvis Dūņa – Uldis Stelmakers
Sausene – Anita Kvāla
Milda – Inese Jurjāne
Māris Sīlis – Aivars Kalnarājs
Leimanis – Jānis Dreiblats
Mucenieks – Leons Leščinskis
Aulis – Egons Dombrovskis
Sulainis – Marģers Eglinskis
Šoferis – Egons Dombrovskis
Policisti – Ivars Krastiņš, Jānis Dreiblats
Dāmas – Anda Albuže, Inese Jurjāne, Lelde Eglinska, Sigita Jevgļevska, Zanda Štrausa
Vecenes – Anda Albuže, Inese Jurjāne, Lelde Eglinska

Scenogrāfija un kostīmi – Varis Siliņš
Komponists – Juris Kulakovs
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Gaismu mākslinieks – Aivars Albužis
Dramatizējums – Juris Rijnieks
Dziesmu teksti – Juris Rijnieks, Varis Siliņš, Eduards Veidenbaums

Pirmizrāde 2010.GADA 17. APRĪLĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Liepājas teātrī muzikāli satīriska komēdija “Ceplis”

Cepli kurina īsti karstu – Intervija ar galvenās lomas atveidotāju Edgaru Pujātu!

Foto – Ziedonis Safronovs

Izrādē satiekas pornogrāfisku filmu māksliniece un cenzors, kurš nav ļāvis viņas filmai nonākt līdz skatītājiem. Abu tikšanās reizes pāraug ļoti neparastās intīmās attiecībās, kurās abi mēģina rast atšķirību starp mīlestību un seksu. Komiskais stāsts par mākslinieku un mākslas kritiķa attiecībām izvēršas traģiskā mīlas stāstā.

Entonijs Nelsons ir viena no būtiskākajām figūrām angļu deviņdesmito gadu dramaturģijā, kura lugām raksturīga ārkārtīgi intīma atklātība.

Izrāde tiek spēlēta viesnīcas “Promenāde” zālē.

Lomās:
Cenzors – Armands Kaušelis
Mis Fonteina – Lauma Balode
Sieva – Sigita Jevgļevska

Scenogrāfija un kostīmi – Uģis Bērziņš
Tulkojis – Valters Sīlis

Pirmizrāde 2010. GADA 12. FEBRUĀRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Godīgi un atklāti visintīmākajā teritorijā

Foto – Ziedonis Safronovs

Rudens. Ziema. Pavasaris. Vasara. Kādas dziļos laukos mītošas ģimenes stāsts viena gada garumā. Un kā ikvienā ģimenē – arī šajā – tās locekļi cenšas saprasties savā starpā, kā nu prot. Izrādes centrā ir Ausma – sieviete, kuras rīcību nosaka sirds, ne morāles likumi, un spēja dzīvot tālāk, lai notiktu, kas notikdams.

Izrāde nominēta 2009./2010. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 6 nominācijās: “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada režisors”, “Gada aktrise” (I. Kučinska), “Gada aktieris otrā plāna lomā” (K. Gods), “Gada kostīmu māksliniece “(I. Vītoliņa) un “Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē” (K. Lācis).

Germans Grekovs (1972) – aktieris un dramaturgs. Beidzis Voroņežas Valsts mākslas institūta Teātra fakultāti un ieguvis teātra un kino aktiera profesiju. Lugu rakstīšanai pievērsies 2006. gadā. Līdz šim sarakstījis 6 lugas – „Vatto kundzes četras vēlēšanās”, „Maizingers”, „Lielais Līdzjutējs”, „Sliktā sēkla” („Hanana”), „Kastings” (sadarbībā ar J. Muravicki), „Ķīmiskais nams”, kā arī kinoscenāriju filmai „Animatori”.
„Hanana” ierindota starp 2008. gadā labākajām Krievijā sarakstītajām lugām.

Lomās:
Ausma Hanana – Inese Kučinska
Jurčiks Hanana, Ausmas jaunākais dēls – Egons Dombrovskis
Roberts Hanana, Ausmas vecākais dēls – Edgars Pujāts
Harijs Hanana, Ausmas vīrs – Kaspars Gods
Kārlis Pētersons, Ausmas mīļākais – Leons Leščinskis
Katrīna N., Ausmas kaimiņiene – Anda Albuže
Astrīda, Ausmas draudzene – Inese Jurjāne

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Tulkojis un latviskojis -  Ilmārs Šlāpins
Izrādē skan Kārļa Lāča mūzika

Pirmizrāde 2010. GADA 5. FEBRUĀRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
“Kaujas lauks – dvēsele” - Henrietas Verhoustinskas recenzija
“Izlietnes reālisma” spēks
Latvijas teātru Ābolu ķocis
“Džilindžera JāDostojevskis” – Silvijas Radzobes recenzija

Foto – Ziedonis Safronovs

Galvenais varonis Jāzeps Podsekals ir bezdarbnieks, kurš ir atkarīgs no sievas algas. Nespēdams atrast darbu, Jāzeps arvien vairāk zaudē ticību sev. Sākot sajust arī sievas un sievasmātes pārmetumus, Jāzeps nolemj – tā vairs nav iespējams turpināt. Jānošaujas. Pārējie, to uzzinājuši, nevis mēģina Jāzepu atrunāt, bet gan cenšas izmantot viņa nāvi sevis pašu labā…

Izrāde nominēta 2009./2010. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada kustību mākslinieks” (I. Lūre).

Šī ir pirmā reize, kad luga “Pašnāvnieks” iestudēta Latvijā. Tā kā Staļins „Pašnāvnieku” nosauca par tukšu un pat kaitīgu, un tās autors – Nikolajs Erdmans tika izsūtīts uz Sibīriju (gan visas savas daiļrades, ne tikai “Pašnāvnieka” dēļ), Padomju Savienībā to iestudēja tikai 1982. gadā (luga sarakstīta 1928. gadā), lai gan Eiropā un ASV tā tikusi iestudēta neskaitāmas reizes.

Lomās:
Jāzeps Podsekals – Edgars Pujāts
Marija – Inese Kučinska
Aleksandrs Kalabs – Egons Dombrovskis
Aristarhs Grands-Skubiks – Leons Leščinskis
Serafima – Anda Albuže
Kleopatra – Anita Kvāla
Viktors – Uldis Stelmakers
Niks Puga – Jānis Dreiblats
Roze – Lelde Kaupuža
Margarita Peresa-Pugačova – Zanda Štrausa
Grupas “The Tiger Lillies” solists – Kaspars Gods
Garāmgājēja – Rita Krodere
Kurlmēmais – Matīss Anuzis

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Kustību konsultante – Ingrīda Lūre
Tulkojusi – Evita Mamaja

Pirmizrāde 2009. GADA 12. DECEMBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Kādai karaļvalstij draud briesmas – ļauns pūķis pieprasa ķēniņa vienīgo meitu. Ķēniņš apsola princesi par sievu tam, kurš ļauno pūķi uzvarēs. Dienā, ka princese jāatdod pūķim, pilsētā ierodas viens no brāļiem…

Izrādē skan Džona Doulenda dziesmas: Come Again, Flow my Tears, Can she excuse my wrongs un 16. gadsimta angļu tautas dziesma – Past Time with Good Company.

Lomās:
Teicējs, Princese, Lapsa, Ragana, Pūķis – Sigita Jevgļevska
Vilhelms, Vilks – Armands Kaušelis
Jakobs, Teicējs, Sulainis, Lauva, Pūķis – Kaspars Gods
Teicējs, Mežsargs, Karalis, Viesnīcnieks, Lācis, Dundurs – Ivars Krastiņš
Maršals, Zeltkalis, Zaķis, Pūķis – Marģers Eglinskis

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa
Horeogrāfe – Elīna Breice
Komponists – Uģis Vītiņs
Dziesmu tekstus no angļu valodas tulkojusi – Inga Gaile

Pirmizrāde – 2009. GADA 27. NOVEMBRĪ

Foto – Ziedonis Safronovs

Šis ir viens no latviskākajiem stāstiem par mīlestību, un lai gan izrādē tiek risinātas mūžīgās varas un mākslas attiecības, galvenais izrādās jautājums, vai varoņi spēs pateikt viens otram, ka mīl..
Izrādē skan Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem, kuras skatītāji iepazina filmā “Elpojiet dziļi”(G.Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācija).

Lomās:
Cēzars Kalniņš – Ēriks Vilsons
Anita Sondore – Anita Kvāla
Stella (Bella) – Inese Jurjāne
Lietoto mantu eņģelis – Lauma Balode
Lietoto mantu eņģelis – Oleksijs Demčenko

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Kristīne Vītola
Kustību konsultante – Dace Jonele

Pirmizrāde 2009.GADA 23. OKTOBRĪ

Atsauksmes par izrādi:
Latvijas teātru Šopens

Foto – Ziedonis Safronovs

Ārsts, fotogrāfe, striptīzdejotāja un rakstnieks – sekss, mīlestība, meli un nodevība. “Vēl tuvāk” ir stāsts par mūsdienīgu cilvēku mūsdienīgajām attiecībām četrarpus gadu garumā, tas ir stāsts par četriem cilvēkiem, kuri izmisīgi vēlas mīlēt un būt mīlēti.

Režisors jautā: ko mūsdienu cilvēkam nozīmē mīlestība? Sekss? Bauda? Atklātība? Kaisle? Uzticība? Kas vispār ir mīlestība; un kas vispār ir mūsdienu cilvēks? Vai tas ir baudu un vēlmju realizācijas iespēju pārbagātības upuris, vai vienkārši savās vēlmēs un iespējās apmaldījies, vienkārši mīlēt un būt mīlētam gribošs cilvēks?

Lomās:
Anna – Inese Kučinska
Larijs – Marģers Eglinskis
Alise – Sigita Jevgļevska
Dens – Edgars Pujāts

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Dace Pudāne
Projekcija – Ineta Sipunova

Pirmizrāde 2009. GADA 9. OKTOBRĪ

ATSAUKSMES par izrādi:
Attiecību četrstūris Kārļa Krūmiņa režijā

Foto – Ziedonis Safronovs

Asprātīgs, negaidītu un smieklīgu notikumu pilns vakars kādā tipiskā franču ģimenē. Nejauši kopā sanākušie mīlnieki, cenšoties slēpt savas attiecības un atrisināt pārpratumus, samudžina situāciju vēl neatšķetināmākā virpulī līdz paši vairs nesaprot, kādu lomu šovakar spēlē.

Lomās – Edgars Pujāts, Jūlija Ļaha, Egons Dombrovskis, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Signe Ruicēna (Klaipēdas Universitātes Liepājas teātra aktieru kursa studente)

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina
Horeogrāfe – Inga Raudinga
Tulkojusi Evita Mamaja

PIRMIZRĀDE 2009. GADA 29. MAIJĀ

Foto – Agnese Matisone

Krista Burāne
Pēc J. Poruka stāsta “Kauja pie Knipskas” motīviem
EKSKURSIJA SKOLAS LAIKĀ
Režisors – Mārtiņš Eihe

Kauja pie mīlestības, kauja pie naida, kauja pie vienaldzības un kauja pie draudzības, kauja pie katra sirdsapziņas un kauja pie cilvēcības…

Izrāde nominēta 2008./2009. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 2 nominācijās – “Gada izrāde bērniem vai jauniešiem” un “Gada kostīmu mākslinieks/māksliniece”.

Iestudējums tiks izspēlēts skolā – ēdnīcā, klasē, sporta ģērbtuvē, tualetē, skolotāju istabā, pagalmā, garderobē. Tas aicinās skatītājus doties ceļojumā skolas laika sajūtās un atmiņās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izrādes veidotāji uzskata, ka skola kā telpa, kas piepildīta ar īstu skolas dzīves elpu un smaržu, aktīvi rosinās skatītāju doties katram savā bērnības un jaunības atmiņu ceļojumā, kurš turpinās arī katra ikdienas pieredzē.

Izrādes laikā skatītāji pārvietosies no telpas uz telpu, no ainas uz ainu, reizēm paliekot vērotāju pozīcijās, bet reizēm iesaistoties notikumos un palīdzot izrādes dalībniekiem – Klaipēdas Universitātes Liepājas aktieru kursam, kuram šī būs diplomdarba izrāde. Uzvedumam būs divi aktieru sastāvi, kuros ar lomām mainīsies puiši un meitenes, tāpēc var teikt, ka skatītājiem tiks piedāvātas raksturos ļoti atšķirīgas izrādes.

Lomās: Klaipēdas Universitātes Liepājas teātra aktieru kursa studenti – Agnese Jēkabsone, Laura Jeruma, Anete Berķe, Madara Melne, Ilze Šiškina, Ilze Būde, Edgars Ozoliņš, Viktors Ellers, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maļiks, Pēteris Lapiņš, Mārtiņš Kalita

Dramatizējums – Krista Burāne
Māksliniece – Kristīne Vītola

PIRMIZRĀDE 2009. GADA 28. MAIJĀ DRAUDZĪGĀ AICINĀJUMA LIEPĀJAS 5. VIDUSSKOLĀ

Par izrādes norises vietām lūdzam skatītājus sekot līdzi informācijai!

ATSAUKSMES par izrādi:
Kauja ar sevi…. – Normunda Naumaņa recenzija

Foto – Krista Burāne

“Jubileja” ir groteska par haosu, kuru ap sevi negribēdami rada cilvēki nepareizā vietā un laikā kļūdoties, savukārt “Lācis” ir liriska komēdija, kurā visas nebūšanas veiksmīgi atrisinās.

2006. gada septembrī studijas Klaipēdas Universitātē uzsāka pirmais latviešu aktiermeistarības kurss – topošie Liepājas teātra aktieri. Šī izrāde ir viņu pirmais diplomdarbs, pirmā nopietnā uzstāšanās uz Liepājas teātra skatuves.

Lomās:  Sandis Pēcis, Signe Ruicēna, Rolands Beķeris, Everita Pjata, Gatis Maļiks, Ilze Šiškina, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Agnese Jēkabsone

Scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs
Kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina

PIRMIZRĀDE 2009. GADA 14. MAIJĀ

JUBILEJA

Foto – Krista Burāne

LĀCIS

Foto – Krista Burāne