Rolanda Beķera Uģis – brīnišķīgs tēlojums, kurā skatuviski silta enerģija apvienojas ar izteiksmīgu plastiku. — Ieva Rodiņa (“Kultūrzīmes” /”Indulis un Ārija”)


Cilvēks, kas vairās no lifta

Bengts Ālforss
Kāda cilvēka nebūt ne skumjais stāsts
Režisore – Gaļina Poliščuka

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība… Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

Scenogrāfija – Dace Pudāne
Horeogrāfija – Inga Raudinga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga (Theatre Info Finland (TINFO) grants)

Pirmizrāde 2016. gada 24. martā Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Eksperimentālajā zālē

ATSAUKSMES par izrādi:
Nepalikt vienam liftā – Edītes Tišheizeres recenzija žurnālā “Ir”
Intīms čuksts vientulībai – Līvijas Dūmiņas recenzija portālā “Kroders.lv”
Priecīgā vientulība – Līgas Ulbertes recenzija laikrakstā “Kultūras Diena”
Dzīve bez suņa – Normunda Akota recenzija laikrakstā “Kultūrzīmes”

Foto – Ziedonis Safronovs

  1. Pilna emociju gamma Gaļinas Poļiščukas un Herberta Laukšteina kopdarba pirmizrādē “Cilvēks, kas vairās no lifta” šovakar Lielajā Dzintarā”! Jauki redzēt mūsu teātra direktoru aktiera statusā! Izdevās! Paldies režisorei un Laukšteina kungam! Tiešām patika!
    Pirms tam neticēju, ka manu uzmanību var noturēt viena aktiera teātris. Emocijzīme smile

  2. Īgnā tante patiesi priecājas.
    Man liels prieks par mūsu teātra “ kuģa kapteiņa” H.Laukšteina pieņemto izaicinājumu un smaidīgs paldies arī G.Poļiščukai par šo burvīgo reveransu Mūsu teātra direktoram. Ticu, ka Direktoram nebija viegli šajā mazajā eksperimentālajā zālīte, starp 200 cilvēkiem, pabūt vecā, vientuļā, bet dzivespriecīgā večuka ādā. Savā ziņa starp lugas varoni var vilkt zināmas paralēles ar G.G.Markesa Pulkvedi, kuram neviens nerakstīja – tas uzrunāja un aizkustināja. Izrādes sākums gan bija nedaudz izstiepts un brīžiem roka stiepās pēc pulksteņlaika aplūkošanas, bet visu atsvēra H.Laukšteina patiesums un acīmredzamais azarts. Izrādes otrā puse nogludināja pirmās puses nelielo minstināšanos un izrādē beidzās uz Bravo!
    Kaut kā sadomājos par savām vecumdienām un nudien negribētos būt vecišķai, īgani un mūžīgi par visu nīdošai vecenei, bet ar glanci un optimismu patusēt pa svešām kāzām un bērēm, un atrast gan savu Greisu, gan savu Diānu 🙂
    Paldies par aizkustinošo vakaru!

  3. SigitaPaula says:

    Paldies par viesizrādi Rīgā! Man ļoti patika. Joprojām par to domāju…
    Vairāk varat izlasīt manā blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2017/03/lifts-vientula-cilveka-vienigais-draugs.html

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru