HANANA
Germans Grekovs
DRĀMA
Režisors – Dž.Dž.Džilindžers
Rudens. Ziema. Pavasaris. Vasara. Kādas dziļos laukos mītošas ģimenes stāsts viena gada garumā. Un kā ikvienā ģimenē – arī šajā – tās locekļi cenšas saprasties savā starpā, kā nu prot. Izrādes centrā ir Ausma – sieviete, kuras rīcību nosaka sirds, ne morāles likumi, un spēja dzīvot tālāk, lai notiktu, kas notikdams.
Izrāde nominēta 2009./2010. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 6 nominācijās: “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada režisors”, “Gada aktrise” (I. Kučinska), “Gada aktieris otrā plāna lomā” (K. Gods), “Gada kostīmu māksliniece “(I. Vītoliņa) un “Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē” (K. Lācis).
Germans Grekovs (1972) – aktieris un dramaturgs. Beidzis Voroņežas Valsts mākslas institūta Teātra fakultāti un ieguvis teātra un kino aktiera profesiju. Lugu rakstīšanai pievērsies 2006. gadā. Līdz šim sarakstījis 6 lugas – „Vatto kundzes četras vēlēšanās”, „Maizingers”, „Lielais Līdzjutējs”, „Sliktā sēkla” („Hanana”), „Kastings” (sadarbībā ar J. Muravicki), „Ķīmiskais nams”, kā arī kinoscenāriju filmai „Animatori”.
„Hanana” ierindota starp 2008. gadā labākajām Krievijā sarakstītajām lugām.
Lomās:
Ausma Hanana – Inese Kučinska
Jurčiks Hanana, Ausmas jaunākais dēls – Egons Dombrovskis
Roberts Hanana, Ausmas vecākais dēls – Edgars Pujāts
Harijs Hanana, Ausmas vīrs – Kaspars Gods
Kārlis Pētersons, Ausmas mīļākais – Leons Leščinskis
Katrīna N., Ausmas kaimiņiene – Anda Albuže
Astrīda, Ausmas draudzene – Inese Jurjāne
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Tulkojis un latviskojis - Ilmārs Šlāpins
Izrādē skan Kārļa Lāča mūzika
Pirmizrāde 2010. GADA 5. FEBRUĀRĪ
ATSAUKSMES par izrādi:
“Kaujas lauks – dvēsele” - Henrietas Verhoustinskas recenzija
“Izlietnes reālisma” spēks
Latvijas teātru Ābolu ķocis
“Džilindžera JāDostojevskis” – Silvijas Radzobes recenzija
Foto – Ziedonis Safronovs
ieteikt draugiem
iečivināt
jaunumi e-pastā
Loading ...
Laba izrāde, paldies!
Nu jau pagājušas 4 dienas kopš redzēju izrādi, bet vēl tā nelaiž mani vaļā! Visu laiku nāk prātā tad spligtākās epizodes, tad dziļie un patiesie teksti… Izcila izrāde!
Izrāde ļoti smaga, dziļa. Man liekas, ka ar vienu reizi nepietiek, lai saprastu visu, lai varētu aptvert visu, kaut daudzi saka, ka otru reizi vairs neiešot, jo par smagu, par emocionālu. Izrāde tiešām raisa ļoti daudz emociju, pārdomu. Bieži vien cilvēki smējās vietās, kuras itin nemaz nebija smieklīgas, tās bija šausmīgas. Droši vien šī ir vissmagākā izrāde, kas redzēta. Bet ir tā vērts!
Aktieri – izcili un fantastiski visi! Liels prieks par I. Kučinskas ideālo aktierdarbu, atveidojot tēlu, kurš ļoti pretējs viņas parasti atveidotajiem personāžiem. Dombrovskis, protams, perfekts. Bet arī visi, visi citi – nav vietas kritikai.
intam dālderim vajadzētu noskatīties, lai zina, ko nedrīkst par liepājas teātri teikt
Ļoti laba izrāde! Visi aktieri Malači! Paldies!
Laikam šī izrāde par galējībām un galu dažādās izpausmēs. Jau pēc vārda Hanana, var saprast žargonu hanan. Jocigs un nesaprotams izrādes nosaukums. Ka sšādu izrāžu repertuāru ir izdomājis. Vai šī izrāde būs ilgi repertuārā?
Aivar, vai tu klausījies un skatījies izrādi? Hanani ir tā ģimene. Tas ir viņu uzvārds. Un, protams, ka nozīme arī šim žargonam. Kāda vaina?
ŠAI IZRĀDEI JĀBŪT REPERTUĀRĀ ILGU LAIKU!
Paldies liels. Sajutu viskaut ko un priecājos par to!
Protams, var jau apstāties izrādes sākumā, “uzlikt bremzi”, jo šitādi primāti, dīvaini cilvēki. Mierināt sevi ar domu – tā jau nekur nav, un trīs stundas sēdēt un purpināt.
Bet vēl var pārvarēt sākotnējo pretestību, ieklausīties (ja izrādē klausījās, tad tieši tāpat kā Elīza – vēlas, lai izrāde ILGI būtu repertuārā), mēģināt saprast, nolaisties no saviem augstumiem un rast asociācijas. Un tad, Aivar, emocijas būs citas. Un kuram tuvāk tas gals un gala izpausmes? Tādiem cilvēkiem kā Hananiem vai tomēr mums pašiem, ieslīgušiem savā egoismā un kategorismā.
Izcila izrāde, starp citu!
Man patika.
Paskatījos šo fragmentu… Izskatās briesmīgi samākslota spēle.
Kad aktieri normāli runā, tad gan gribas ieklausīties un skatīties, bet izrādē briesmīgi vērot šo prasto latviešu uzspēli. Zūd jebkura ticamība.
Nekad nespried par nelasītu grāmatu tikai pēc sava drauga domām vai pēc tā, ko visi saka! Izdarīt secinājumus no nenozīmīga fragmenta ir vēl ļaunāk. Lai nu kur bet aktierspēlei diezin vai šajā izrādē var “piesieties”… Gandrīz katrā izrādē ir kāds aktieris, kurš “krīt ārā”, šeit tādu nav.
Brīnišķīga izrāde, dziļa, skumja un plosoša, diemžēl stāsta par realitāti …
Noteikti skarbāk kā pasakā par Pēterīti un vilku(joks).
Vispār ļoti laba ar savām garšīgām fiškām,incestu,pāris skarbiem,bet ļoti iedarbīgiem vārdiem par tēmām,kas ikdienu padara krāsaināku par menbaltā televizorā redzēto.Pirms pirmizrādes recenzijā(kas dīvaini) lietotais vārdu salikums ”ieskrāpē dvēselē” ir trāpīgs kā sitiens zem jostas vietas.
Obligāti jāved uz Daili,lai ieskrāpē arī snobisko rīdzinieku sirdīs!
Inese Kučinska-tur viss ir super(arī Jurjāne patika)
Bet visa šī pasākuma nagla ir,protams,Gods!!!
Biju šodien. Manuprāt, lieliska izrāde. Izrādē apspēlēta smaga tēma. Ir par ko padomāt. Dialogi nesamāksloti un nevaru piekrist Kārlim – nemanīju nevienu uzspēlētu dialogu. Izcils ir Egons Dombrovskis Jurčika lomā un, protams, Kučinska, kas nekad man nav likusi vilties savā aktierspēlē.
Liels paldies!
Smaga,bet ļoti dziļa un laba izrāde.Aktieri-lieliski.Mums ar vīru patika.Vēl tagad pārrunājam redzēto.
Ārprāts! (labā nozīmē) Mani šī izrāde TĀA iespaidoja. Tik… tik… spēcīgi, gan paraudāt var, gan pasmieties (par to, cik traģiski)..
Jā.. Aktieriem tāds milzīgs PALDIES, ka to vārdos nevar izteikt. Viņi ir vislabākie.
Mana sirds un dvēsele palika šajā izrādē!
Neko labāku NEKAD, NEKAD, tik tiešām NEKAD nebiju izbaudījusi!
Tāda emociju gamma!!!
Kā otrajā cēlienā sāku raudāt, tā asaras bira vēl pēc izrādes, mašīnā braucot uz mājām!
Paldies režisoram, neiedomājami milzīgi liels paldies aktieriem un visiem, visiem, kas savu roku pielikuši, lai vispār taptu šī fantastiskā izrāde!
Jau pagājušas 3 dienas kopš noskatījos izrādi, bet vēl aizvien domas aizkavējas pie redzētā – tas bija tik spilgti.
– apraudājos jau pirmajā cēlienā.
Pirmā cēlienā sākumā smejies par notikumiem līdz sāc apzināties, ka smejies par reāliem, traģiskiem brīžiem citu cilvēku dzīvēs – tas man izrādījās liktenīgi
Pirmo reizi piedzīvoju, ka beidzoties izrādei un nodziestot gaismai, no visām zāles malām atskan šņuksti un tiek slaucītas asaras.
Bija tik daudz lietu par ko aizdomāties ! Bet man būtu ļoti jāsaņemas, lai noskatītos otro reizi, pārāk smagi …
P.S. Vēl mani nepamet nožēla par to, ka bija skatītāji, kas tā arī neko nesaprata no redzētā (spriežot pēc nosodošajiem tekstiem, ko dzirdēju starpbrīdī).
PALDIES! Brīnišķīgs kopdarbs: režija, mūzika, AKTIERI! Mēs vēl aiz vien atceramies šo izrādi un iesakām citiem.
Ar cieņu ventspilnieki
Lielisks režisora un aktieru darbs.Aizskāra līdz sirds dziļumamLika padomāt-kas izdzīvo dzīvi”paīstam”?Vai mēs,kas esam apauguši ar ikdienas pierastības un nemainīguma labklājības rutīnu?Vai viņi,kas cīnās ikdienā kā mācēdam,pēc savas saprašanas un mēģinādami saglabāt cilvēcisko seju?.Tikai nepiekrītu,ka tādas situācijas ir tikai Latvijas laukos.Tā var būt jebkur-gan Liepājas ezermalā,gan Rīgas centrā…
Kāpēc Džilindžera un reizēm arī Atkočūna izrādes tik stipri (labā nozīmē) atšķiras no pārejo režisoru iestudētajām LT? Nāku no izrādēm mājas un nepatīk man redzētais, bet ar abu minēto režisoru izrādēm pavisam cita lieta, īpaši jau Džilis. Nu fantastiska Hanana! Neesmu redzējis, ka vienā izrādē tik dažādas emocijas – trešdaļa zāles visu laiku smejas, trešdaļa raud, trešdaļa sēž domās nogrimuši ar mazliet šokētu sejas izteiksmi, it kā kaut ko atskārtuši būtu. Forši! Vairāk Džilindžera un Atkočūna un līdzīgu talantu!
tiem kas pārmet samakslotību un realitātes trūkumu….
laikam maz ko zināt par dzīvi ne tikai dziļos laukos, bet pat pilsētā. es teiktu, ka viss parādīts pat ļoti reāli. atpazīstu ne tikai vietas, vidi, bet arī varoņus. skarba patiesība no scenogāfijas līdz raxturiem.
izrāde ļoti iespaido, kaut vai tādā visai kuriozā veidā, ka pēc izrādes noskatīšanās nonākot līdzīgā vietā neviļus padomāju- HANANA.
Pēc pirmā cēliena aizgāju. Nu negribas man sevī laist šo primātu problēmas. Aktieru spēle laba.
Mani tiešām pārsteidz šie cilvēki, kuri “negrib laist sevī šīs primātu problēmas”. Varbūt ieslēdzieties kaut kādā mazā, šaurā, perfektā istabiņā, izkariniet smukas bildītes un skatieties jautras filmiņas, kurās dzied uz nebēdu, jo viss taču ir tik sasodīti brīnišķīgi (“Mūžīgie Dziesmu svētki”) un vispār neejiet no mājas ārā! Cik gan aklam un tukšam jābūt cilvēkam … Tā taču ir vistīrākā sevis mānīšana! Gribētos zināt, par ko tad elitārie cilvēki domā… Laikam jau ne par Dievu, cilvēka un Dieva attiecībām, cilvēka vietu šajā pasaulē, vērtībām un ģimeni. Ka tik beigās nesanāk, ka tie primātu nolicēji paši ir vistīrākie mērkaķi.
Izrāde vienkārši PA PIRMO! Liels, liels paldies aktieriem un Džilindžeram