Viesrežisora Konstantīna Bogomolova izrāde Liepājas teātrī ir kā svaiga gaisa malks. Neskatoties uz to, ka tekstā patiešām ir daudz rupjību un atsauču uz seksu un nāvi, izrāde ir neparasti gaiša un viegla. Patiesību sakot, neesmu Latvijas teātrī redzējis izrādi, kurā necenzētā leksika tiktu lietota tik organiski un viegli kā šeit. — Ilmārs Šlāpins (“Kurzemes Vārds” // “Stavangera”)