Realitāte tiešām pazūd, kad Agnese Jēkabsone dzied Kārļa Auzāna aranžētās Piafas dziesmas, radot teātrī reti piedzīvoto bezsvara stāvokli. Pa neprotot franču valodu, saprotu, jo dziedājums izstaro zālē visas tās emocijas, kas plosa varoni un aktrisi līdz ar to. — Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā” / “Piafa”)


Klibais no Inišmānas

Klibais_mlMārtins Makdona
LETĀLA KOMĒDIJA
Režisors – Regnārs Vaivars

1934. gads nelielā un vientuļā Īrijas salā Inišmānā. Tās iedzīvotāji pavada dienas, tenkojot viens par otru, jo nekā cita šajā salā darīt nav ko, līdz viņu ikdienas rutīnu satricina ziņa, ka blakus salā ieradusies filmēšanas grupa no Holivudas, kas meklē aktierus salas iedzīvotāju vidū. Prom gribas tikt visiem, bet izdosies tikai vienam no viņiem…

Īru izcelsmes Anglijā dzimušais dramaturgs un scenāriju autors Mārtins Makdona (1970) tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu talantīgākajiem autoriem. Luga „Klibais no Inišmānas” sarakstīta 1996. gadā un ir pirmā no „īru triloģijas” lugām!

Luga sarakstīta, par pamatu ņemot vēsturiski reālu faktu, par filmas „Man of Aran”, kurā attēlota salu iedzīvotāju ikdiena un paradumi, uzņemšanu šajā laikā.

Lomās:
Billijs – Viktors Ellers
Eilīna – Karīna Tatarinova
Keita – Sigita Jevgļevska
Džonijs – Leons Leščinskis
Bārtlijs – Sandis Pēcis
Helēna – Anete Berķe
Bobijs – Kaspars Gods
Dakteris – Edgars Pujāts
Mamma – Anda Albuže

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pirmizrāde 2015. gada 15. maijā

ATSAUKSMES par izrādi:
Bilde starp divām pasaulēm – Normunda Akota recenzija laikrakstā “Kultūrzīmes”
Raupjais sentiments – Ata Rozentāla recenzija laikrakstā “Kultūras Diena”

Foto – Ziedonis Safronovs

  1. Artūrs says:

    Jauniestudējums bija ļoti pārdomāts par dzīves skarbumu, realitāti. Ļoti daudz pārdomu un iejušanās tēlos. Pēc ilgāka laika veiksmīgs iestudējums un filozofiski bagāts.

  2. Punkts says:

    Labs punkts labai sezonai “klibais no inishmanas”!

  3. Marta A. says:

    Izrāde, kurā ir gaumīgs humors, ik pa brīdim arī melnais humors, kuru ne katrs spēj saprast, bet man kopumā ļoti, ļoti patika. Izrādes laikā asaras mijās kopā ar smiekliem un ik pa brīdim bija smiekli līdz asarām un asaras bez smiekliem. Izrādes stāsts daudz liek domāt par savstarpējām attiecībām, par cilvēcību, par smagumu, ko cilvēks spēj nest visu savu mūžu. Par to, cik nesavtīgi cilvēki var būt. Vai arī par to, ka spēka, rupjības, kontroles, mežonības izrādīšana var būt aizsargmehānisms, kas izveidojies pēc kāda pārdzīvojuma bērnībā kā vairogs, kas aizsargā pret šķietami nežēlīgo pasauli.
    Izrāde ir emocionāli un garīgi smags gabals, izrāde, kas liek pieņemt un paskatīties uz pasaules nežēlību un skarbo dzīves realitāti. Kā arī par mīlestību, kas slēpjas aiz nobružātajiem tēliem.
    Paldies, aktieri, jūs bijāt lieliski.

  4. Janka says:

    Diezgan viegls gabals, ko var droši ar draudzeni skatīties. Var gan pasmieties, gan arī padomāt, kādēļ cilvēki rīkojas tā kā rīkojas. Nedaudz necenzētas leksikas, kas piešķīra patīkamu realitātes sajūtu.
    Aktieri labi pastrādāja, uz visiem bija prieks skatīties. Anetei ar Sandi gan pa čupačupam, ļoti spilgti spēlēja, uzturēja dzīvību.

  5. bērzpurviete says:

    Lieliska vidējās paaudzes aktrišu Sigitas Jevgļevskas un Karīnas Tatarinovas, kā arī Andas Albužes spēle! Dažbrīd šķiet, ka teksts nemaz nav vajadzīgs – runā tik mainīgās sejas izteiksmes, vaibsti, ik katra kustība. Žēl, ka teātris tik maz izmanto šīs paaudzes aktieru meistarību.

  6. Ilona says:

    Skarbs sižets par cilvēkiem, to raksturu attīstību smagajos dzīves apstākļos. Bet jauki ir tas, ka izejot no teātra nebija rūgtuma piegaršas, kad varētu šķist, dzīve ir tomēr slikta, netaisna utt. Pēc šīs izrādes ir prieks sirdī, ar kuru atgriezties mājās un atstāstīt lugas saturu radiem un draugiem. Es iesaku aiziet un noskatīties.Ļoti laba aktierspēle, scenogrāfija un pats sižets!

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru