aktrise savā varonē ir atmodinājusi teju vai infernālus spēkus, ka viņai savā tēlā kļūst par šauru, un iestudējums noslēdzas ar krāšņi šablonisku dzīvas raganas bildi. Viduslaikos to nomētātu akmeņiem vai tepat teātrī sadedzinātu uz sārta, nu, bet mūsdienās – visnotaļ sajūsmas pilni aplausi I. Kučinskai par aktierisko veikumu. — Normunds Akots („Teātra Vēstnesis”/„Ragana”)