Liepājas iestudējums, ja ne satrieca, tad pārsteidza ar emocionālo kokteili, kādu var radīt mērķtiecīga un formā krāšņa cilvēka iznīcināšana uz skatuves: žēlums, ziņkārība, sadistisks gandarījums, nosodījums pret slepkavām un vienlaikus arī pret upuri, estētisks baudījums no slepkavu bandas prasmīgā šova. — Maija Uzula-Petrovska (“Teātra Vēstnesis” / “1984”)


Mans Blasters ir izlādējies

Blasters (10)Konstantīns Bogomolovs
IZRĀDE 1 cēlienā
Režisors – Konstantīns Bogomolovs

Ainu sakopojums par parastiem, savā starpā nepazīstamiem – dažādu profesiju, vecuma un uzskatu cilvēkiem, kurus vieno fantastiski apstākļi.
Izrāde reflektēs ne tikai par sadzīviskām cilvēciskajām attiecībām, bet arī par mūžīgajiem jautājumiem, mūžīgajām vērtībām, mūsu radīto civilizāciju un kultūru.
Stāsts par cilvēkiem, attiecībām, pārdzīvojumiem un par dīvaino laika pavadīšanu – dzīvi. Un nāvi.

Par lomu atveidojumu aktieris Gatis Maliks nominēts 2014./2015. gada “Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā”!


Tie, kas jau ir pazīstami ar režisora K. Bogomolova daiļradi, zina, ka viņa iestudējumi nekad nav vienkārši. Režisors neskaitāmas reizes atzinis, ka viņa mērķis ir provocēt skatītāju, likt domāt, izkāpt ārā no savas komforta zonas, un tas ne vienmēr mēdz būt patīkami. „Teātrim ar cilvēkiem kaut kas ir jādara. Jāsāpina. Bet sāpes vienmēr ir nepatīkamas,” minējis K. Bogomolovs.

Arī šoreiz režisors piedāvās neparastu skatījumu uz cilvēkiem, viņu būtību un eksistenci; kā materiālu raksturojis teātra direktors Herberts Laukšteins, tas būs „neordinārs skatījums uz cilvēku esību”.

„Blasters ir fantastisks ierocis no filmas „Zvaigžņu kari”, taču izrādē tas kļūst daudznozīmīgs, jo katru stāstiņu var uzlūkot kā pie deniņiem pieliktu ieroci”. Tā kā stāstos tiek risināti mūžīgie jautājumi, nekad nevar zināt, kad tas izšaus, atkarībā no cilvēka noskaņojuma vai dzīves situācijas, katram tas var trāpīt savā laikā.

Izrādē piedalās aktieri:
Agnese Jēkabsone
Mārtiņš Kalita
Kaspars Kārkliņš
Inese Kučinska
Viktors Ellers
Gatis Maliks
Everita Pjata

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Larisa Lomakina
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pirmizrāde 2015. gada 17. aprīlī

ATSAUKSMES par izrādi:
Nolādētais Blasters – Paula Bankovska recenzija portālā “Satori.lv”
Nenodzēst gaismu un neaizvērt durvis – Līgas Ulbertes recenzija portālā “Kroders.lv”
Izrāde-dzīve. Mans Blasters ir izlādējies – Līvijas Dūmiņas recenzija laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”
Bogomolova izaicinājums – Normunda Akota recenzija laikrakstā “Kultūrzīmes”

Foto – Ziedonis Safronovs

 

 

  1. krāvējs says:

    Gluži kā “1984” arī “Blasterā” ir turpināts pētīt tādas pamatvērtības kā mīlestība un nāve. Man ļoti patika un iedvesmoja. Bogomolovs ir meistars!

    Paldies !!!!!!!!!!!

    Gaidu viņa nākamo darbu!

  2. Vētra says:

    Ikviens sadzird tikai to, ko viņš spēj saprast.
    /Gēte/

    Patiess prieks par interesanto izrādi! Tā izraisa dažādas asociācijas un pārdomas.
    Mīlestības-Nāves tēma un labs humors.
    Sirsnīgs paldies talantīgajam režisoram Konstantīnam Bogomolovam un visiem izrādē iesaistītajiem!

  3. Agnese says:

    Pirmais skatītājs zāli pameta jau 15 minūtes pēc sākuma. Apzinas plūsmas īsstāstiņi, koncentrēti 1 stundā un 20 minūtēs, kas ļauj un liek pašam domāt par nāves, mīlestības u.c. dzīves pamattēmām tā un tikai tā, kā katrs pats to uzskata par vajadzīgu, derīgu vai atbilstošu savam saprāta, jūtu un intelekta līmenim.” Stavangera” toreiz šokēja pārsteidzoši! Tur mani fascinēja viss! Arī tagad ar nepacietību gaidīju šo izrādi. Taču ir līmeni zemāk. Šeit grūti saprast, ko pats lugas autors un režisors vienlaikus gribējis ar to visu pateikt. Ja runa ir par domu haosu katra cilvēka galvā, tad ir tikai viens jautājums-ko no tā visa mācīties? Jā, šoreiz atkal bija tā vienaldzības tēma, bezkaislība attiecībās un izjūtās, kas Stavangerā. Tāpēc šajā ziņā jutu atkārtošanos. Aktieri pilnīgi bez grima un ikdienišķos tērpos ar apzinātu vienaldzību sejās un balss intonācijās. Šoks Bogomolova stilā bija noteikti-sevišķi izrādes finālā!!! Skatītāji jutās kā no laivas izmesti – režisors savu bija panācis! Sajūta tāda, ka nezini – smieties vai raudāt. Varbūt tāds arī bija režisora mērķis. Būtībā absurda izrāde par visu un neko vienlaikus, jo izrāde gan sākās, gan beidzās ar nāvi. Visbūtiskāk sajutu skaudro patiesību par nāves klātbūtni tepat blakus un to, ka mēs, pārējie, uz to reaģējam “nekādi”. Tas gan skāra ļoti sāpīgi. Lika aizdomāties par globālākām lietām. Pārējais lika pasmieties un paironizēt. Nenožēloju, ka noskatījos. Bet arī sajūsmā neesmu. Mans rezumē-bija vērts.

  4. Teātra Fans says:

    Tu cilvēks gaidi ar priecīgu satraukumu izrādes pirmizrādi, pērc biļetes, pucējies, brauc un ko Tu saņem??? Viena ar nāvi apsēsta režisora slimos murgus….Starpbrīdis noteikti speciāli nebija, lai vismaz skatītāji nepamuktu, lai gan jau tapat gāja prom….Un kā ar tiem pensionāru autobusiem, kuri speciāli brauca no rajona???, vai tiešām nepietiek ar ikdienas negācijām- teātrim jābūt lai cilvēku paceltu, lai viņš pēc izrādes būtu uzlādēts un patīkami atpūties…..Kapēc man jāsēž un jāklausās ka miris cilvēks ir kā piebriedis loceklis un jāskatās uz izkārnījumiem ekrānā????
    ESMU ĻOTI VĪLIES, ĻOTI……

  5. Kristīne says:

    Liepājas teātris šodien nošokēja pamatīgi ar “Mans Blasters ir izlādējies”, vienaldzīgo pēc pirmizrādes nepalika neviens, pat tie, kas izgāja pēc 10 minūtēm. Žēl, gan ka nepalika, jo beigas bija visoriģinālākās. Daļa ziedu tika nesti mājās… Bet atceroties, man tomēr mazliet jāsmaida. Man prieka, ka trāpīju uz pirmo pašu izrādi, jo beigu pārsteigums ir unikāls.

  6. Artūrs says:

    Ļoti neizdevies, slikts, ar rupjībām un ne pieklājības normas netika ievērotas! Ļoti žēl par tik neveiksmīgo jauniestudējumu, vilšanās!

  7. Anna says:

    Nu tad visu neapmierinātie lai kāpj autobusā un brauc uz traļi vaļi uz Rīgu uz Dailīti!Negribu Dailes teātri apvainot, ir tur arī labas lietas. Liepājniekiem arī jāsāk mācīties domāt – izklaidēties var mājās piektdienas vakarā ar aliņu un čipšiem.Mēs Rīgā gaidām šo viesizrādi maijā un ar sajūsmu uzņēmam arī Stavangeru! Liepājnieki, no vērtējiet ,kas Jums ir dots….

  8. hanna says:

    Man jāpiekrīt Agnesei – ļoti līdzīgas izjūtas, arī es domāju, ka Stavangera bija līmeni augstāk (nu nav jau gan, protams, jāsalīdzina) un mani personīgi šī izrāde uzrunāja nu tā, pa vidam. Bija fantastiskas epizodes, bija diezgan pajēli mirkļi, bija šis tas, par ko vēl jāpadomā. Bet es nekādā ziņā nenožēloju, ka biju. Man likās, ka man nebūs daudz par redzēto jādomā, bet, ja godīgi, šodien ik pa laikam atceros dažādos stāstiņus – tad vienu, tad otru, pasmejos vēlreiz. Ar smiekliem komplektā, protams, drūmais, jo šis humors nav no sieva-vīrs-mīļākā komēdiju sērijas, pēc kurām mēs visi jūtamies tik izklaidēti un uzlādēti, kā daži te raksta, atpūtušies no dzīves, ha. Jā, šeit smejies, smejies, smejies, bet apakšā jau ir visa tā bezjēdzība, dzīves nežēlība un cilvēku mūžīgā apmaldīšanās sevī,citos, sajūtās. Par to jau liepājniekiem vēl aizvien negribas domāt.
    Un tā neskaidrība, haoss, ko-viņš-gribēja-ar-to-teikt-?, tas, ka viens stāsts var būt filozofisks un dziļš, kamēr otrs absolūti vulgārs un prasts – vai tiešām cilvēkiem neliekas, ka tas ir īsti un patiesi? Tas, kā mēs domājam? Reizēm man liekas, ka es esmu kaut kāda dīvaine, kura var domāt dziļas domas, nezinu, par nāvi, paralēli tam secināt, ka man vajag pačurāt un ka vispār, re kur Ilze, izskatās, ka viņa ir notievējusi un tad vēl man ienāk prātā nepieklājīgas, ļoti nepieklājīgas domas. Attiecīgi man šādā pat formā pasniegta izrāde liekas ļoti saprotama manai apziņai. Es tā saprotu, ka citiem prāts darbojas pēc 30. gadu reālisma principiem – vienu domu iesāk un to arī pabeidz, domā tikai par to, kam ir jēga, mērķis un kas iedvesmo. Ai, nu, jā.
    Un vispār man bezgalīgi ļoti patīk, ka aktieri spēlē parastās drēbēs, bez meikapa un vienā un tajā pašā paskatā ir gan jauna meitene, gan 80 gadīga meitene, gan viss cits. Vispār jau man Bogomolovs ļoti patīk. Un pat, ja es neesmu sajūsmā par šo izrādi, tā man atkal lika domāt, vērtēt, analizēt un brīnīties, un par to paldies! Tieši tāpēc man Bogomolovs patīk.

  9. aija says:

    Kam bija domāta ši izrāde? Ko ar to vēlējās pateikt? Murgs!

  10. kaņepe says:

    Ļoti, ļoti slikti. Netērējiet naudu…

  11. Skatītāja says:

    Kāds kauns to cilvēku priekšā,kuri bija atbraukuši tālu ceļu,lai noskatītos izrādi. Vienmēr esmu ar lepnumu teikusi-mūsu teātris….Pēc šī vakara rupjā murga laikam vairs tā neteikšu…
    Nabaga aktieri…

  12. ufo says:

    Ja Tu sevi sauc par izglītotu cilvēku, tad pirms pērc biļeti, kārtīgi painteresējies par ko maksā naudu. Ja tu sevi sauc par attapīgu cilvēku, esi jau sapratis : KAS IR BOGOMOLOVS. Ja tu sevi sauc par veselu cilvēku, tu proti pasmieties par sevi un uztvert humoru. Ja tu sevi sauc par teātra fanu, tu proti lasīt starp rindiņām, paņemt no izrādes sev vērtīgo un neuztvert neko personīgi.

  13. Marta A. says:

    Esmu ļoti liela Liepājas teātra piekritēja, ļoti lepojos ar izcilajiem sniegumiem, bet man ļoti žēl, ka aktieriem ir jārunā tādas bezsakarīgas jēlības.(tēlojums nekāds) varbūt citiem likās ļoti filosofiski un dziļi teksti, bet, piedodiet, cauri tiem murgiem nesaskatīju nekādu filosofiju… Režisors galīgi nošāvis greizi.
    Salīdzinājumā ar Stavangeru šī izrāde bija niecība. Garlaicīga…
    Monotomi un vienaldzīgi. Daudz nesakarību. Rupjību protams, ka daudz, bet ar visu to par nekādas loģikas. Lika domāt vienīgi par daudzajām neloģiskajām scēnām.
    Pat Kučinskai šo izrādi neizdevās glābt.
    Nenožēloju, ka aizgāju, jo kopā ar draudzeni kārtīgi izsmējāmies par pilnīgo sviestu. Nesakarībām un domas zudumu.

    Stavangera bija izcila, bet šis… Bezjēga.

    Gribas tikai pieminēt, ka bērni no mīlestības un nāves saprot daudz vairāk nekā mēs pieaugušie… Viņi ir patiesi.
    Žēl, ka aktieriem neļauj tēlot… Ļoti žēl…

  14. īgnā tante says:

    Šodienu biju gaidījusi ar lielu nepacietību un lielām (pat grandiozām) cerībām, jo „Stavangera” taču bija tik lieliska! Lai kā man gribētos teikt kādu slavinošu vārdu par šo izrādi – nekas nesanāk. Garlaicīgs NEKAS. Bija tikai divas vietas, kas manī uz brīdi izraisīja interesi – pirmais dialogs starp G.Maliku un M.Kalitu (faktiski jau G.Malika monologs) un izrādes beigas (lai gan man šķiet, ka par šādu variantu esmu kaut kur dzirdējusi vai lasījusi – un tātad tās arī nav oriģinālas, bet kaut kur „aizņēmušās”). Ja G.Malika monologs ir režisora paša izfiltrēts filozofisks domu grauds – visu cieņu, bet ja aizlienēts no kāda ūberjaunmodīga filozofijas virziena vai konkrēta cilvēka, tad plaģiāts un tas tad ir jau pavisam nejauki.
    Man skaidrs ir viens, ka K.Bogomolovs ir labs režisors, bet diemžēl ne lugu autors. Pārdomājot visu redzēto, pieļāvu domu, ka šāda izrāde kaut cik rullētu oriģinālā – krievu valodā un ar krievu aktieriem, bet arī tikai varbūt. Autors ir vnk. pārcenties būt superduperūber moderns un nav „pārlecis pār savu asti”.
    Runājot par publikas reakciju – zāles durvis visu laiku virinājās, jo kāds jau atkal pameta zāli. Un es domāju, ka ne jau dēļ atsevišķām izrādē iekļautajā rupjībām, kuras zālē izraisīja nervozus smieklus, bet vnk. valdīja nomācoša garlaicība. Nespēju vien sagaidīt izrādes beigas. Ar 90% varbūtību pieļauju, ka šī izrāde drīz tiks noņemta no repertuāra, jo tai nebūs skatītāju. Žēl mūsu jauko aktieru, kuri bija šajā uzvedumā ieguldījuši savu laiku un darbu.
    P.S. Arī atsevišķs lietas, kas jau bija redzētas Stavangerā, šajā izrāde jau likās nodeldētas. Un Hannas pieminētā apziņas plūsma, sorry, kur Jūs tādu šajā izrādē pamanījāt? Būšu laikam nogulējusi šo ” Ulisu”…

  15. Laila K.G. says:

    Neieguvu pilnīgi neko.Bogomolov,Jūs savas “plānprātības” varat pierakstīt slēgtā telpā uz poda.Šī aizraušanās ar “kaku prozu” liek aizdomāties,ka režisoram nepieciešama psihiatra palīdzība.Katram tiesības uz savu viedokli un,ja nav žēl sava laika un naudas varat noskatīties šo … un pieķezīt savas ausis un dvēseli ar zaimiem.Mans ieteikums-brauciet pa pasauli un mēģiniet kādu pārsteigt.Krievijā būtu vienkārši pa purslām(pelnīti).Varbūt Norvēģijā un vēl šur tur,kur debilisms un pedofīlija ir dzīves norma šī … būtu atzīta.Parastajam provinces pāķim,kurš ēd rupmaizi un neslimo ar šizofrēniju šāda …nav vajdzīga.
    Nemāniet sevi,jēgas …. nav nekādas,bet neskumstiet-ģēniji(par kādu Jūs pats sevi uzskatat) dzīves laikā netiek atziti.Tā kā Jums vēl viss priekšā.Ja ne šajā,tad varbūt citā dzīvē.
    Piebilde-komentārs noteikti pazudīs.Tā notiek vienmēr,ja “neglauda pa spalvai”.

  16. Gundega says:

    Redzēju pirmizrādi.Izrādi skatīties bija grūti un nepatīkami. Bet tas nekādā gadījumā nebija “murgs”. Tad jau par murgu jāsauc gandrīz visa šodienas dzīve.
    Nesaprotu, ka šajā izrādē varēja smieties. Par ko īsti? Par rupjajiem vārdiem? Vai tad neesam tos dzirdējuši? Par kontekstu, kādā tie tika lietoti? Vai tikai smiekli neizrādīsies tāds kā bumerangs…
    Izrāde rosināja domāt par cinismu un vienaldzību, kāds valda lielā daļā sabiedrības. Cinisms un vienaldzība pret jebko. Lielisks pierādījums tam bija skatītāji, kuri izrādes laikā atstāja zāli. Nu ja, dzīvē jau arī bēgam, ja citādi vairs nevar – tā jūtas daudzi (piemēram, pēdējos gados no Latvijas aizbraukušie). Izrādes nobeigums ļoti, ļoti atbilstošs – vienkārši fantastisks! (Cienītie skatītāji, ejiet d….! – citāts no izrādes)

  17. Liene says:

    Liels liels paldies pirmkārt jau režisoram, aktieriem, visiem iesaistītajiem. Joprojām ir tik liela pagodinājuma sajūta (nezinu kā lai to nosauc savādāk) par to, ka Bogomolovs arvien turpina izvēlēties mūsu mazo Liepāju savām izrādēm. Par to protams jāsaka lielais paldies arī pašam teātrim, īpaši Herbertam Laukšteinam, par drosmi un par to, ka mums vispār ir iepēja šīs izrādes redzēt.

    Blasters ir lieliska izrāde, īpaši tādam cilvēkam kā man – cilvēkiem, kuriem grūti pieņemt nāvi. Skatoties kļūst tā kā vieglāk. Šī ir no tām izrādēm, pēc kurām vēl ilgi pēc tam sajūti tādas kā mazas atklāsmītes pats priekš sevis.

    Liels lūgums skatītājiem, kam Blasters likās kas tukšs, stulbs, rupjš utt. – cieniet citus un atstājot zāli izrādes vidū, lūdzu necērtiet durvis, kā arī savus komentārus paturiet pie sevis līdz izrādes beigām – tas traucē tiem, kas vēlas skatīties. Un lūdzu, Dieva dēļ, pirms nākt uz šo izrādi, izpētiet kārtīgi vai būsiet tam gatavi, jebšu tā teikt, ja neesat gatavi, ka jūs sūtīs dirst, palieciet mājās.

  18. vēlreiz Agnese says:

    Nesaprotu, kāpēc jāiet uz pirmizrādi un pēc tam jāšķendējas, ka tā nepatīk? Var taču nogaidīt pirmās atsauksmes, palasīt komentārus, izdarīt secinājumus un tad nolemt, vai iet uz konkrēto izrādi, lai nebūtu žēl izmestās naudas un velti iztērētā laika. Starpība starp „uz teātri gājējiem” un abonementu īpašniekiem (kāda esmu arī es) ir tā, ka mēs ejam uz visām pirmizrādēm neatkarīgi no tā, vai tā mums patiks vai ne, vai tā būs veiksme vai nē. Esmu teātra gardēde, kas gatava sagaidīt jebko, pārsteigumus jo sevišķi! Tie, kas „ iet uz teātri” NEDRĪKST iet uz „Blasteru”, JO ZINĀTĀJI IET BOGOMOLOVU! Jā, jā. Es gaidīju Bogomolovu, gāju uz Bogomolovu un sagaidīju Bogomolovu! Mana Rīgas draudzene jau bija nopirkusi biļeti uz šo izrādi, pirms es to redzēju pirmizrādē Liepājā, jo viņa arī gaida Bogomolovu. Tas, cik veiksmīga vai mazāk veiksmīga ir šī konkrētā Bogomolova izrāde salīdzinājumā ar Stavangeru, ir cits jautājums. Bogomolovs ar savu blasteru noblieza pa-bogomolovski. Pārējais ir nianses. Neviens taču neiet uz operu, ja viņš uzskata, ka tur tikai bļauj no skatuves.  Neviens ar varu nespiež klausīties smagā metāla mūziku, ja viņš dievina tikai klasisko. Tad kāpēc jāvelk no skapja laukā gadiem nevilktā brokāta kleita, dziļi noglabātais uzvalks, jābrauc no laukiem tāls gaisa gabals, jāiet uz pirmizrādi, ja tu pat nezini, ko gribi skatīties un ko ceri sagaidīt? Un jautājums tiem komentētājiem, kas uzskata, ka izteikt savu viedokli rupjiem vārdiem ir normāli? Tad, kā jums var nepatikt „Blasters”, ja paši runājat tieši tā, kā tas ir šajā izrādē? Es mīlu savu teātri, piedodu tam gan veiksmes, gan neveiksmes, tāpēc vēl jo vairāk ar nepacietību gaidīšu nākošo Bogomolova izrādi mūsu teātrī. Novēlu režisoram un teātra kolektīvam radošu izdošanos nākošajā sezonā! Uzdrīkstēšanās ir tā, kas atšķir mūsu teātri no citiem Latvijā. Esmu par uzdrīkstēšanos! Arī par Bogomolova uzdrīkstēšanos!

  19. mudzis says:

    PALDIES Gundega, PALDIES Agnese! Diemžēl, nebija iespējams tikt uz skates izrādi – varbūt nobijos no anotācijas, tāpēc arī netiku?!? Bet Gundegas citāts no izrādes fināla pārliecināja, ka situācija jālabo pēc iespējas ātrāk! 🙂 Dzīve taču ir tik sasodīti skaista!

  20. Obligāts says:

    Jap, īgnā tante manas domas nolasīja precīzi. Še pieci! 🙂

  21. Everita says:

    Vai kaads luudzu var pateikt, kas notika pasaas beigaas? Ar ko beidzaas izraade? Tagad nozeeloju, ka aizgaaju prom atrak, bet turpinat skatiities vienkarsi nespeeju. Saprotu, ka gaumes dazaadas un viedokli taapat, bet tie dazi cilveeki, kuriem izraade likaas laba un, ka no taas vareeja smelties kaut ko prieks sevis, tad vienkaarsi truukst vaardu. Tie laikam ir vienaa liimenii domaajosie ar Bogomolova plaanpraatibu. Es arii vienmeer esmu lepojusies ar Liepaajas teaatri, bet laikam kluudiijos. Skumji, ka aktieri piekrita shaadai izraadei ar tik pretiigu leksiku un bez jebkadaam eetikas normaam. Kur palikusas skaistaas izraades, kad peectam ej maajaas ar pacilaatu sajuutu? Jo taalaak, jo trakaak. Cilveeki teeree naudu un laiku ceriibaa, ka buus kaut kas labs, bet pretii sanem pasuutiijumu dazas majas taalak.Visticamaak ilgi sii izraade nebuus repertuaaraa, jo ar saadiem iestudeejumiem teaatris aizietu pagriidee.. Skumji, bet fakts.

  22. Ainars says:

    Ir jāsaprot viena lieta – Liepāja nav Rīga, kur ir Operas, Drāmas, Dailes, Komēdiju, Jaunais, Krievu un vēl sazin kāds teātris, Liepājā teātris ir viens un tāpēc tajā tiek iestudētas dažādu žanru izrādes. Atceroties latviešu teicienu par māti, meitu un jaunu kleitu, ir tikai normāli, ka nebūs tāda situācija, kad visas izrādes patiks visiem. Tāpēc, kā jau arī citos komentāros ir rakstīts – pirms pirkt biļetes vajag izlasīt anotācijas, komentārus, ja tā nav pirmā pirmizrāde, intervijas avīzē…Izrādes laikā brīdī, kad zārks brauca gaisā un aizmugurē sēdoša skatītāja noteica:”Nu, jā, tas jau ir Džilindžera stilā”, gribējās pasmaidīt, bet, kad koridorā pēc izrādes dzirdēju otro, trešo, ceturto, piekto komentāru, ka nu šī izrāde Džilim nav izdevusies, Džilis galīgu sviestu uztaisījis utt. bija skaidrs, ka cilvēki brauca uz kaut ko līdzīgu “Šikajām kāzām”. Un Džili, nevis Bogomolovu. Saprotama ir viņu vilšanās.
    Paldies teātra administrācijai par aicinājumu pirms izrādes VISPĀR IZSLĒGT mobilos telefonus – pat ja nezvana, tad gaismiņas stipri traucē. Vēl būtu nereāls ieteikums – ieviest izrāžu segregāciju – taisīt atsevišķi izrādes “teātra tūristiem”, kuri uzskata, ka viņu komentāri izrādes laikā ir svarīgāki par aktieru teikto un atsevišķas izrādes teātra cienītājiem, kurās mobilos telefonus vajadzētu atstāt garderobē, sievietes ar draudzenēm neielaistu un komentētētājus nekavējoties izraidītu no zāles. Vai arī būtu atļauts viņiem sadot pa muti.

  23. īgnā tante atbild says:

    Paldies Obligātajam par “pieci” 🙂
    Varu pievienoties Agnesei, Gundegai, Ainaram un tiem, kas lūgšus lūdz – komēdiju un melodrāmu cienītāji, pirms ejat uz teātra izrādi, nu izlasiet taču par ko būs vēstījums. Ko tad jūs gaidījāt – joku lugu trijos cēlienos ar liriskām atkāpēm???
    Par rupjībām. Atzīstiet atklāti – tās ikdienā mums apkārt ir norma un teātra izrādes stāsta par dzīvi ar visām tās šķautnēm. Tad jau var ieiet absurdā un kliegt, lai no izrādēm izņem ainas ar pīpēšanu, dzeršanu, narkotikām, Hananā par speķa cepšanu, jo tā taču ir tīrākā tabakas, alkohola, narkotiku un neveselīgu ēdienu propoganda! Kur skatās cenzūra un valsts atbildīgie dienesti! Nu tad izsauciet policiju uz izrādi, lai šos ļaundarus (lugu autorus, režisorus un aktierus) aiztur un iebāž uz “sutkām”.
    Es šo Bogomolova lugu uzskatu vienkārši par radošu neveiksmi, bet citi, protams, var palikt pie savām domām. Un radošas neveiksmes ir bijušas un ātri vien izņemtas no repertuāra gan Dailē (Milēdija), gan Valmierā (Daugavu izņēma jau nākamajā dienā), gan Nacionālajā (aizmirsu konkrētā darba nosaukumu), gan Operā (lai piedod man Valentīnas autori, V.Freimanes grāmata bija fantastiska, bet izrāde ir pilnīgi neizdevusies no visiem galiem).
    Nu štrunts par šo šaizi, es personīgi ar interesi gaidīšu Turgeņevu un ” Mēnesi uz laukiem” Bogomolova režijā. Lai izdodas!
    P.S. Starp citu vārds “dirsa”un vēl šis tas latviešu valodā nebūt neskaitās necenzēti lamu vārdi.

  24. Janka says:

    Vispirms paldies aktieriem par lielisko izrādi! Drosmīgi.. Man ļoti patika! Pirmkārt patika stāstiņi, to šķībā loģika, pasniegšanas veids, rupjā attieksme.. Pavisam citādāks skats paveras.
    Bet bļāvējiem.. Izrādi ir jāmāk pieņemt, nebūt aprobežotam un ieklausīties, izjust domu, citādo skatījumu uz dzīvi, mīlestību un nāvi, jukušajiem un prātā skaidrajiem. Šī nepavisam nav viegla izrāde, ko skatīties čaukstinot papīrus vai pļāpājot ar blakus sēdošo. Ja vēlaties tādu izrādi, tad izvēlieties citu, repertuārs ir ļoti plašs. Ja esi “izvēlīgs”, tad neej uz pirmizrādēm, pagaidi, kad izrāde nostabilizējas, palasi komentārus, atsauksmes, kritiku, painteresējies par režisoru, autoru utt.. Un lūdzu netraucējiet pārējiem, kam interesē izrāde!
    Lai veicas ar izrādi un ceru, ka cilvēki to novērtēs!

  25. Īgnajai tantei says:

    Apsveicama ir Jūsu lojālā aktivitāte, bet ierindot Blasteru pie neveiksmēm ir pārsteidzīga rīcība. Tas ir mākslas darbs ar izturētu konsekventu mākslas valodu, kas mani personīgi dzen dzīvot, neizniekot dārgās dzīvības minūtes un stundas! Spilgts piemērs ir P.Pikasso, kura radošajā biogrāfijā ir vairāki atšķirīgi periodi! Vai tad pēc viņa agrīnā, rozā, zilā periodiem, radītais kubisms ir neveiksme?! Tie ir ļoti atšķirīgi, bet ne neveiksmes! Vai Gernika ir neveiksme? Bogomolova Blasteram ir konsekventa, izturēta skatuves valoda ar ļoti spēcīgu iedarbības enerģiju. Šī valoda var kādam nepatikt, bet tā nav neveiksme!

  26. hiacinte says:

    Neveiksmiga izrade,veltigi tereta nauda. Cilvekiem gados varbut mati ce’las st’avus!
    Izr’ade ‘sauram lokam. Lai Bogomolovs brauc m’aj’as!

  27. īgnā tante papildiot says:

    Šodiena (2015.gada 23.aprīlī) laikraksta Dienas pielikumā Kultūras Diena ir teātra kritiķu Maijas Svarinskas un Undīnes Adamaites recenzijas. Par abām no 10 iespējamiem “ābolīšiem” iedots viens – par drosmi. Izlasot abas recenzijas nonācu pie secinājuma, ka mans izteiktais viedoklis par šo izrādi pilnībā saskan ar šīm recenzijām. Kritiķes pat brīnās, ka izrādes tukšums varēja izraisīt sašutumu vētru, jo neesot jau par ko īsti sašust vai paust emocijas. Par laimi ir uzslavēta teātra drosme un mūsu aktieri.
    P.S. Otrās izrādes laikā pēc dežurantes aprēķiniem zāli esot pametuši apmēram 60 cilvēki. Kaut ko tādu patiešām savā teātra skatītājas mūža piedzīvoju pirmo reizi.
    Ai, bet laikam jau pietiek cepties!

  28. madara says:

    Katrs izsakās ar līdzekļiem, kādus pieprot. Izrādi neesmu redzējusi, bet izlasot visu piejamo informāciju un recenzijas, izskatās, ka šis režisors runas par savu radīto izraisa ar negativitāti. Nu, arī slikta slava ir slava, arī slikta reklāma ir reklāma, emocijas cilvēkos ir izraisītas, tikai, man tomēr labāk patīk, ja tās tiek radītas ar pozitīvismu, labumu, mīļumu, gaišumu, gudrību, pārsteigumiem, dievišķo. Esmu laimīga, ka man ir mans mīļais Dailes teātris.

  29. Santa says:

    Kopumaa izraade man patika. Atsevishkju cilveeku patiesiiba. Iespeejams pat lielas sabiedriibas daljas patiesiiba. Skumji tas,ka tiek zaimots Dievs. Pat ljoti skumji….tas radiija zinaamas mieles…ja tas nebuutu,teiktu ka ljoti patika…lika aizdomaaties par to,kas notiek cilveeku galvaas…..

  30. Māris says:

    Tikko no viesizrādes Nacionālajā teātrī. Nu, burvīgs tas Blasetrs sanācis.
    Ar “Stavangeru” salīdzināt negribu – pārāk dažādas lietas, lai arī viens režisors un vairums aktieru tie paši. Domāju, ka neviens nestādīja uzdevumu kaut ko pārspēt vai tamlīdzīgi.
    Tikai šķiet, ka Liepājai drīz parādīsies jauna problēma – ar kurām izrādēm braukāt pa skatēm. Pārāk daudz izcilu iestudējumu repertuārā. 🙂

  31. Sallija says:

    PERVERSA IZRĀDE! Patiešām nesaprotu kāpēc tāds murgs ir jāiestudē.
    Biļeti nopirku kad vēl nebija skatītāju atsauksmju, tāpēc nevarēju pat iedomāties, ka valsts vai sponsori dod naudu tik tukšam un pretīgam iestudējumam.
    Starpbrīža nebija, tāpēc izrādes laikā daudzi skatītāji no rindu malām, ložām aizgāja projām.
    Vajadzēja starpbrīdi, tad režisors un šīs izrādes sponsori redzētu iestudējuma mazvērtību, jo aizmuktu lielākā daļa skatītāju .
    Izsaku līdzjūtību aktieriem.

  32. Inga Sallijai says:

    Sallij,Tu tācu necirti skaļi durvis?:)jo daži to darīja!

    Nu ko ,var arī šādi:)))rādīt teātri.Mums no Rīgas:) patika! Pēc izrādes sieviešu tual. visas dāmas smaidīja un viena kundze teica (ar sirmiem matiem,ja kas)- vajadzētu vairāk šitādas izrādes nevis vienmēr ,ka par nāvi , tad jāraud!!!Nu re, tā teikt,katram savs!!Un feini!Tikai žēl,ka aktieri nepaklanijās, viņiem mēs būtu uzgavilējuši:)))Gaidīsim Jūs atkal ! Starp citu, redzēju visas trīs viesizrādes un ši patika labāk nekā 1984. Nu ar Piafu nesalīdzināsim , tur Agnese paveic neiespējamo. Mēs Rīgā Tevi mīlam,Agnese!:)

  33. Santa says:

    Maliks foršs. Izrāde ļoti patika, man pa galvu arī šis tas bogomolovisks maisās.

  34. Sannija says:

    Izcili!!

  35. Zanda says:

    Paldies, mīļie!
    Mani uzrunāja, daudzas vietas – izcili!
    Atnācu mājās un šoreiz ilgi domāju ne par izrādi, jo bija lietas, kas pašsaprotamas, citas vienkārši kosmoss un “šīze”, kas tā arī jāuztver, manuprāt. Domāju – par ko tas milzīgais “cepiens” un “šuviens”, vai tik nav aiz pārlieku lielas un liekulīgas “svētulības”?!….

  36. Skatiitaajs says:

    Lai man piedod mūsu dižās mākslinieces, bet nevaru atcerēties, vai to teica Džemma Skulme vai Maija Tabaka – māksla nomira tajā brīdī, kad sūdu nosauca par mākslu.

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru