Precizitāte, ar kādu Egons Dombrovskis atveido sava varoņa fizisko stāvokli, ir tiešām baisa.

— Atis Rozentāls (“Kultūras Diena” / “Platonovs un viņa sievietes”)

Mīlestības neprāts

Žoels Pomrā
(Abu Koreju atkalapvienošanās)
TRAĢIKOMĒDIJA
Režisors – Dž.Dž.Džilindžers

Žoels Pomrā ir franču dramaturgs un režisors, bez kura nav iedomājams Francijas teātris, pamazām viņa daiļradi iepazīst arī Latvijas skatītāji. Dž.Dž.Džilindžera versijā tapusi traģikomēdija par mīlestības dažādām sejām.
Draugi, laulātie, esošie mīļākie, bijušie mīļākie, irstošas attiecības un tādas, kuras gribas atkal atjaunot…
Par vīriešiem un sievietēm, starp kuriem pilnīga sapratne ir tikpat neiespējama kā abu Koreju apvienošanās.

Scenogrāfs – Kristians Brekte
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No franču valodas tulkojusi Inga Rozentāle-Pejū

Lomās: Anete Berķe, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Everita Pjata-Gertnere vai Ilze Jura, Gatis Maliks, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Leons Leščinskis, Samira Adgezalova, Signe Dancīte vai Karīna Tatarinova

Izrādē smēķē!

Pirmizrāde 2016. gada 22. aprīlī

ATSAUKSMES PAR IZRĀDI:
Mīlestība un slēptie defekti – Līvijas Dūmiņas recenzija laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”
Ar mīlestību nepietiek – Normunda Akota recenzija portālā Kroders.lv

Foto: Ziedonis Safronovs

  1. Ar patiesu baudu vakar noskatījos jauno pirmizrādi „Mīlestības neprāts”. Uz teātri gāju ar nelielu skepsi, jo negribējās skatīt kārtējo pavieglo izrādi Džilindžera stilā. Taču, par laimi, šoreiz izpalika lēti joki, stulbas situācijas un naivs humors. Redzētais patīkami pārsteidza.

    Interesants bija lugas autora iecerētais formāts – atainot mīlestības dažādās izpausmes daudzos, īsos un koncentrētos stāstiņos. Bija iespēja paraudzīties uz šīm smalkajām jūtām caur dažādu situāciju, tēlu un savstarpējo attiecību prizmu. Aktieri prasmīgi iejutās n-tajos tēlos. Iespējams, tas prasīja lielāku meistarību un profesionālismu, bet par mūsu aktieru varēšanu sen jau nešaubos, jo katram viņu veidotajam tēlam es noticēju.

    Tie patiešām bija smiekli caur asarām, un izrādes žanrs, manuprāt, pilnībā atbilst definētajam – traģikomēdija. Bija gan pavisam nopietni, aizdomāties liekoši, gan gluži smieklīgi, humorpilni stāstiņi. Viss kā dzīvē – katrs varējām tēlu plejādē atrast sevi un atpazīt savu mīlestības modeli. Un lai paklusē liekuļi, kuri domā, ka vismaz kaut kas no redzētā uz viņiem neattiecas! Tā ir izrāde visiem prātiem – gan tiem, kas visā redzēja tikai vieglumu un smieklīgumu, gan tiem, kas aiz humora saskatīja nopietnību un savu daļu traģikas. Bija gan mīla starp lesbietēm, gan „tā saucamā” mīlestība starp laulātajiem, gan tās trūkums ģimenes locekļu attiecībās u.c.

    „Visgaršīgākā”, manuprāt, bija epizode ar mūsu lieliskajiem vecmeistariem (ja tā var teikt) – Dombrovski un Pujātu, kas tēloja tuvus (?) draugus. Egona Dombrovska sejas izteiksme bija neaizmirstama, bet Edgars Pujāts savā uzbrūkošajā nopietnībā bija fantastisks! 🙂 Dombrovska garīdznieks arī bija pārliecinošs! Teātra „grandi” Kaspars Gods un Inese Kučinska savu stāstu starp garāmgājēju un ielasmeitu izspēlēja spīdoši! Ineses tēlotajai sievai, kas pēc 20 gadu kopdzīves vēlējās šķirties no vīra, es patiešām noticēju. To pašu varu teikt par viņas tēloto māti, kas „izdomājusi” savus bērnus. 😀

    Skatuves minimālistiskais, askētiskais iekārtojums (scenogrāfs Kristians Brekte) ļāva visu uzmanību pievērst tikai tēlu attiecību peripetijām.

    Var jau būt, ka profesionāļi kārtējo reizi atradīs nepilnības izrādē, bet skatītāji likās patiešām gandarīti. Izrādes nosaukums gan man liekas par vieglu un neatbilstošu. Prasītos kaut kas daudznozīmīgāks un nopietnāks.

    Lielākais ieguvums, manuprāt, ir Džiļa veiksmes atgriešanās, ja tā var teikt. Ceru, ka režisora mūza viņa radošajā lauciņā nolaidusies uz ilgāku palikšanu. 🙂 Džilindžers to sen jau ir pelnījis. 🙂 Un mēs, skatītāji, arī. 🙂 Un aktieri, protams, vēl jo vairāk. :)

  2. Skatiitaajs says:

    Izrāde laba kaut vai ar to, ka tajā ir gan jautrais, gan smieklīgais, gan nopietnais, gan nesaprotamais. Kā labā ēdienā, kurā jājūt gan saldai, gan sāļai, gan skābai garšai ar nedaudz asumiņu klāt.
    P.S. Zālē sievietes uzrīkoja ovācijas Dombrovska un Pujāta dialogam – interesanti, kāpēc sievietēm vienmēr tik ļoti patīk homoseksuālu vīriešu dialogi. Vai viņas tur saredz kādu līdzību ar sevi?

  3. Lauris Ozols says:

    Prieks redzēt geju ainas, žēl tik, ka neko vairāk par steriotipiskiem tēliem parādīt nevaram.

  4. Maija Vilima says:

    Paldies Liepājas Teātrim par viesošanos Ogrē!
    BET – izrāde atstāja ne pārāk pozitīvu iespaidu, jo daudzas ainas nesienas kopā, un nav skaidrs, ko tad režisors vēlējās skatītājam aiznest, prasījās vēl pa vidu reklāma, kā jau seriālam. Pārsvarā bij grūti noticēt aktieru darbībai – slavenais NETICU!
    Izslavētajā geju ainā vērtība tikai kautiņš, kas varbūt Ogres publikai lika iesmieties.
    Izrāde bez nekāda sižeta un kulminācijas. Režisora klātbūtne šim darba apšaubāma.
    Noteikti dosim Liepājas aktieriem otru iespēju un gaidīsim veiksmīgāku darbu!

  5. Paldies, liepājnieki, par jauko izrādi Bauskas Tautas namā! Kāda bauda no Dombrovska, Pujāta, Kučinskas un Berķes!!! Atvainojiet, ka nosaucu tikai uzvārdus, bet tā es atceros labākos.Tur bija viss: ļoti laba dikcija, aktierspēle un labs humoriņš.
    Atbrauciet vēl, lūdzu!

    P.S. Pirms izrādēm Jums (visiem teātriem) vajadzētu īpaši pievērst senioru uzmanību, lai pamācītu “soli pa solim”, kā atslēgt telefona skaņu. Visur ir kāds seniors, kuram telefons uz pilnu klapi iezvanās visnopietnākajā epizodē.

  6. Paldies par izrādi, bija interesanti vērot dažādās epizodes, bet šīs izrādes iestudējums mani nepārliecināja. Nepameta sajūta, ka šī vēl nav izrādes iestudējuma gala versija.

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru