“Indulī un Ārijā” aktierspēlē apvienojas gan teicama ansambliskuma izjūta, gan spēja īstajā brīdī dominēt uz skatuves. Maksima Obrezkova radītais izrādes vizuālais ietērps veidots nosacītā stilistikā, un aktieri lakonisko skatuves iekārtojumu apdzīvo absolūti organiski. — Ieva Rodiņa (“Kultūrzīmes” /”Indulis un Ārija”)


Notiks Vēsmas Lēvaldes grāmatas “Hamleta vārdi” atvēršanas svētki!

Liepājas Universitāte laidusi klajā Vēsmas Lēvaldes pētījumu par leģendāro latviešu režisoru Oļģertu Kroderu „Hamleta vārdi”. Monogrāfijas apakšvirsraksts ir „Klasika un teksts Oļģerta Krodera interpretācijā”. Grāmatas atvēršanas svētki Liepājas teātrī notiks trešdien, 20. septembrī, plkst. 17:00!

„Balstoties teorētiskajās zināšanās, praktiskajā teātra darba pieredzē, talantīgā interpretācijas spējā, arhīva materiālu studijās, kā arī skrupulozā darbā ar literāro tekstu un izrāžu režijas eksemplāriem, Vēsmas Lēvaldes pētījums piedāvā aizraujošu ceļojumu režisora radošajā laboratorijā, teksta pārtapšanā no rakstīta vārda runātā, un literārā sacerējuma ceļā līdz skatuvei,” raksta viens no grāmatas zinātniskajiem recenzentiem, Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Savukārt teātra zinātniece Guna Zeltiņa savā atsauksmē norāda: „Radīta saistoša grāmata – pētījums, kas ar savu pamatīgo dokumentāro un tekstoloģisko izpēti, kā arī zinātnisko novitāti O. Krodera iestudējumu līdz šim neskartu aspektu analīzē ir būtisks jaunpienesums mūsu teātra vēsturē un teorijā. Tā sniedz ieskatu režisora un viņa aktieru radošajā laboratorijā un tālab noderēs gan teātra teorētiķiem un praktiķiem, gan studentiem un visiem teātra interesentiem.” G. Zeltiņa arī atzīmē, ka autore „/../brīvi operē ar līdz šim mazzināmu vai pat nezināmu informāciju, kas ir ļoti noderīga ne tikai attiecīgo uzvedumu un paša O. Krodera, bet arī tālaika mākslas, politisko un sociālo kontekstu izpratnē”. Grāmatas autore Vēsma Lēvalde uzsver, ka „Hamleta vārdi” atklāj divus Oļģerta Krodera režijas pīlārus – Šekspīra traģēdija „Hamlets” bija viņa neizsmeļamais iedvesmas avots, bet teksta radoša interpretācija skatuvei bija veids, kā literatūras klasikas tēlus padarīt par zālē sēdošo laikabiedriem.

Grāmata izdota ar Liepājas Kultūras pārvaldes un valsts pētījumu programmas „letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības” projekta Nr. 4 „Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” atbalstu. Grāmatas redaktore ir Ieva Rodiņa, vāka dizainu izstrādājis mākslas fotogrāfs Laimonis Stīpnieks, grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā. Izmantotas Liepājas teātra, Valmieras teātra arhīva, Laimoņa Stīpnieka, Mārtiņa Vilkārša, Matīsa Markovska fotogrāfijas. Grāmatā iekļautas arī vairākas intervijas – ar Oļģertu Kroderu un aktieriem Rihardu Rudāku un Jāni Makovski.

Vēsma Lēvalde ir teātra zinātniece, šā gada februārī ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu „Klasikas iestudējumi Oļģerta Krodera režijā: teksts un tā interpretācija.” V. Lēvalde ir liepājniece, Liepājas teātra aktiera Edgara Pujēna meita, tāpēc teātra „virtuvi” iepazinusi jau agrā bērnībā. Pēc vidusskolas 1979. gadā sākusi strādāt Liepājas teātrī kā sufliere, vēlāk kā izrāžu vadītāja, neklātienē pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti latviešu valodas un literatūras specialitātē. Kā teātra darbiniecei bijusi iespēja vērot Oļģerta Krodera mēģinājumu procesu, piedalīties Liepājas teātra izrādēs, būt klāt Šekspīra festivālā Erevānā, kur panākumus guva Liepājas teātra iestudējums „Hamlets, dāņu princis”. Ar Krodera iestudējuma „Kaija” trupu bijusi Baltijas teātru pavasarī Kaļiņingradā un viesizrādēs Maskavā. Kopš 1994. gada V. Lēvalde strādā kā žurnāliste, no 2015. gada oktobra ir Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece. 1997. gadā ieguvusi Latvijas mediju gada balvu žurnālistikā. 2012.gadā pabeigusi Liepājas Universitātes rakstniecības studijas, iegūstot maģistrā grādu un Liepājas pašvaldības gada balvu zinātnē. No 2012. gada līdz 2015.gadam studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā Teātra un kino teorijas un vēstures apakšnozarē. Par Krodera radošo darbību publicējusi vairāk nekā 10 zinātniskus rakstus gan latviešu, gan angļu valodā, referējusi starptautiskās zinātniskajās konferencēs, tai skaitā – Eiropas Šekspīra pētnieku asociācijas kongresā Gdaņskā šā gada augustā.

Lai pievienot komentāru