Nepārspējams ar savu vienreizējo plastiku iestudējumā ir Gatis Maliks bravūrīgā, bet pagļēvā Murka lomā. Viņa uznāciens un pirmā deja jau vien ir ko vērta, jo ietver sevī gandrīz visu iepriekšējo attiecību vēsturi ar kāroto līgavu. Arī pēcāk aktieris ļoti jūtīgi sabalansē lomas komisko zīmējumu ar sava varoņa cilvēciskajiem pārdzīvojumiem. — Normunds Akots (“Kultūrzīmes” / “Sasodītais sarkanais mēness”)


Precības

Nikolajs Gogolis
KOMĒDIJA – TRŪKST VĀRDU!!!
Režisors un horeogrāfs – Sergejs Zemļanskis

Pēc Raiņa traģēdijas “Indulis un Ārija”  iestudēšanas Liepājas teātrī atgriežas režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis, lai šoreiz skatītājiem bez vārdiem piedāvātu noskatīties komēdiju.

Agafja Tihonovna nolēmusi precēties. It kā – jo īstas pārliecības viņai par to nav. Tad nu talkā nāk savedēja Fjokla, piedāvājot viņai piecus līgavaiņus uzreiz. Kurš būs īstais? Un vai tiešām apprecēties var tik viegli?

Izrāde iekļuvusi gada balvas “Kilograms kultūras” pavasara kultūrlistē!

Izrāde nominēta 2016./2017. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 8 nominācijās: “Gada lielās formas izrāde”), “Gada režisors”,  (Sergejs Zemļanskis), “Gada aktieris otrā plāna lomā” (Gatis Maliks), “Gada scenogrāfs” (Maksims Obrezkovs), “Gada kostīmu mākslinieks” (Maksims Obrezkovs), “Gada gaismu mākslinieks” (Mārtiņš Feldmanis), “Gada kustību mākslinieks” (Sergejs Zemļanskis), “Gada muzikālās partitūras autors” (Pāvels Akimkins).

Lomās:
Agafja Tihonovna Kuperdjagina, līgava – Ilze Trukšāne
Fjokla Ivanovna, savedēja – Samira Adgezalova
Arina Panteleimonovna, viņas krustmāte – Karīna Tatarinova
Duņaša, kalpone Agafjas mājās – Anete Berķe
Ivans Kuzmičs Podkoļosins, galma padomnieks – Rolands Beķeris
Iļja Fomičs Kočkarjovs, viņa draugs – Gatis Maliks
Stepans, Podkoļosina kalps – Sandis Pēcis
Ivans Pavlovičs Jaičņica, tiesu izpildītājs – Kaspars Kārkliņš
Nikanors Ivanovičs Anučkins, atvaļināts kājnieku oficieris– Mārtiņš Kalita
Baltazars Baltazarovičs Ževākins, jūrnieks – Armands Kaušelis
Aleksejs Dmitrijevičs Starikovs, lieltirgotājs – Sandis Pēcis

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Maksims Obrezkovs
Komponists – Pāvels Akimkins
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Horeogrāfa asistente – Liene Grava
Scenārijs un librets – Rasa Bugavičute-Pēce

Fonogrammas ierakstā piedalījušies mūziķi – Ērika Hrustaļova un Jevgēņijs Subbotins (vijole), Zane Dziesma (alts), Baiba Jūrmale un Olga Djomina (čells), Raitis Eleris (kontrabass), Reinis Lapa (flauta), Kārlis Catlaks (klarnete), Jurijs Tereščuks (trompete), Artūrs Hrustaļovs (trombons), Māris Zīlmanis (sitamie instrumenti).

Izrādes mūzikā izmantota tēma no Henrija Pērsela operas “Didona un Enejs”.

Pirmizrāde 2017. gada 25. martā

ATSAUKSMES PAR IZRĀDI:
Kraukļa vēsts – Edītes Tišheizeres recenzija žurnālā “IR”
Lelles spēlē precību teātri – Silvijas Radzobes recenzija portālā “Kroders.lv”
No sapņa līdz murgam – Līvijas Dūmiņas recenzija laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”
Runājošā forma – Ilze Kļaviņas recenzija laikrakstā “Kultūrzīmes”
Gogoliskie smiekli bez vārdiem – Henrietas Verhoustinskas recenzija portālā “Delfi.lv”
Dzīve – sapnis, un kā no tā neatmosties – Zanes Radzobes recenzija laikrakstā “Kultūras Pulss”

Foto – Ziedonis Safronovs

  1. Īgnā Tante ziņo:
    Šodienas (16.03.2017.) Kultūras Diena ļoti interesanta intervija ar režisoru S.Zemļanski. Lai ari jau no intervijas satura ar noprast, ka režisors ir ar smagu raksturu (pats atzīst – despots), tomēr viņa teiktajam pievienojos. Īpaši daļā par aktiera misiju un atbildību gan pret savu darbu, gan kolēģiem, gan skatītāju. Aktiera profesija patiešām ir misija, par to nevar kļūt kurš katrs, jau mācoties ir jāapzinās, ka Īstam Aktierim faktiski nav un nebūs savas personīgās dzīves – visu paņems šī Misija uz skatuves dēļiem, viss tiks ziedots aktiera darbam.
    Tādēļ diezgan nepatīkami bija lasīt, ka Precību mēģinājumos, acīmredzot, bijušas pat konfliktsituācijas, jo aktieris (neskatoties uz to, ka oficiālais darba laiks nav beidzies) atļaujas demonstratīvi lūkoties pulkstenī, kas režisoru pamatīgi nokaitinājis, jo arī Precību iestudēšana stipri vien atšķīrusies no Induļa un Ārijas mēģinājumiem atsevišķu aktieru paviršās attieksmes dēļ. Un lai gan Undīne Adamaite intervijā ieminējusies, ka šobrīd daudziem jaunajiem aktieriem ir ģimenes ar maziem bērniem un tas varbūt rada problēmas, tad man jāpiekrīt S.Zemļanskim – pirms stājies uz aktiera dzīves takas, apdoma labi, uz ko “paraksties”. Ģimenes esamība nevar traucēt Taviem tiešajiem darba pienākumiem, faktiski tāpat ka jebkurā citā darba vietā. Ja gribi būt mājsaimniece, tad aktiera darbs, visticamāk, būs jāpamet, ja nespēj ģimeni nodalīt no teātra. Es kā skatītāja ari nevēlos skatīties paviršu aktierdarbu tikai tādēļ, ka aktieri, lūk, mājās gaida nikna sieva ar brēcošu bērnu, mani tas vienkārši neinteresē.
    Domāju, ka par tādu Aktiera dzīves īstenību stāsta jau mācību startā un tad izvēlies ko vēlies jau laicīgi…
    Priecājos, ka režisoram ļoti paticis Ziloņcilvēks un paša Indulis un Ārija, kas beidzot “esot ieguvusi pareizo elpu”. Īpaši saslavēts ir G.Maliks pa darbu Ziloņcilvēkā, bet ir jau ari par ko. Nu un E.Dombrovskis – ko tur vel vispār komentēt!?

  2. Liepājas teātris šovakar rībēja no ilgiem aplausiem, skaļiem bravo saucieniem un stāvovācijām! 110.dzimšanas dienā teātris sev un mums, skatītājiem, uzdāvinājis lielisku izrādi – Gogoļa komēdiju “Precības”.

    Izrādes programmiņā rakstīts-“trūkst vārdu!!!” (jo izrāde ir bez vārdiem). Es varētu teikt līdzīgi-trūkst vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu. 🙂 Tas ir izcils komandas darbs talantīga režisora un horeogrāfa Sergeja Zemļanska vadībā. BRAVO, Zemļanska kungs! Asprātīgā, trāpīgā horeogrāfija, interesanti stilizētie un košie tērpi (Maksims Obrezkovs), atbilstošā, veiksmīgā mūzika (Pāvels Akimkins) un mūsu aktieru plastiskā un smieklīgā darbošanās man sagādāja patiesu vizuālo baudījumu! Anete Berķe-tu šovakar biji mana favorīte! Tik “garšīga” aktierspēle, ko ik pa laikam pavadīja skatītāju aplausi! Arī Gatis Maliks, Rolands Beķeris bija fantastiski! Abiem tāda plastika! Bet Sandis Pēcis iejutās pat 2 lomās! Abās-perfekti!

    Ļoti patika pats izrādes sākums. Negribas atklāt visus “knifus”, lai nelaupītu potenciālajiem skatītājiem pirmreizīgā pārsteiguma momentu, bet atklāšu, ka paņēmiens ar “karāšanos sienā” bija ļoti asprātīgi izdomāts!

    Mēs to sen jau bijām pelnījuši (gan teātris, gan skatītāji). No intervijām ar aktieriem sapratu, ka izrāde tapusi smagā darbā, bet rezultāts ir šo pūļu vērts! Aktieri izrādes beigās man šķita patiešām gandarīti un priecīgi. Arī Zemļanska kungs izskatījās apmierināts un laimīgs, apkampa un sabučoja katru aktieri.

    Pirms iešanas zālē Laukšteina kungam teicu, ka šo brīdi gaidīju visu sezonu. Viņš man atbildēja:”Es arī.”
    Un bija vērts gaidīt! Vienā vārdā – BRAVO!!!

  3. Ilgi gaidītais notikums -izrāde PRECĪBAS Liepājas teātrī! Publika ar stāvovācijām un ilgiem aplausiem pēc sirsnīgas izsmiešanās sagaidīja aktierus un radošo grupu! Un bija tik ļoti pelnīti! Paldies Anete Berke un Mārtiņs Kalita – jūs bijāt mani favorīti. Paldies Roland Beķeri- kā vienmēr apbrīnoju plastikas spējas! Kārtējo reizi fantastiska Pāvela Akimkina mūzika, vienreizējs Maksima Obrezkova ieguldījums scenogrāfijas idejā un tērpu krāšņumā, fenomenāls režisora Sergeja Zemļanska darbs- uztaisīt tik lielisku komēdiju un bez vārdiem! Visu aktieru ieguldījums šajā izrādē ir milzīgs un apbrīnojams darbs. Iesaku visiem šo izrādi! Ceru, ka arī Spēlmaņu nakts žūrija novērtēs radošās grupas un aktieru ieguldījumu!

  4. Piekrītu iepriekšējiem komentāriem!
    Lieliska izrāde,viss ir saslēdzies,trūkst vārdi!
    Jāredz!!!

  5. Māris Ozolins says:

    Lieliska izrāde! Abi galvenie varoņi vienkārši SUPER!
    Ilze Trukšāne – izdzīvota visa emociju gamma!
    Rolands Beķeris – plastikas pavēlnieks!
    Anete Berķe, Gatis Maliks un Mārtiņš Kalita – kārtīga veselīgu smieklu deva!
    Zemļanskim žetons! Visa komanda malači!
    Izrādes fināls ĒPISKS!

  6. Piekrītu visiem iepriekšs rakstītajiem komentāriem.Lieliska izrāde,kas neatstāj nevienu no skatītājiem vienaldzīgu.
    Rolands Beķeris,Gatis Maliks,Anete Berķe un Mārtiņš Kalita nebeidz pārsteigt.
    Liels paldies režisoram Zemjanskim un visa komanda malači!
    Izrādes fināls Ēpisks!

  7. Īgnā Tante ziņo:

    Чёрный ворон, друг ты мой да залётный, где летаешь далеко?
    Ты принёс, принёс нам, чёрный ворон, руку белую с кольцом…
    (krievu tautas dziesma)

    Biju uz Precību ceturto izrādi – joprojām stāvovācijas, joprojām “bravo”, kurām bez vilcināšanās pievienojos arī es. Pat nezinu, ko te gari rakstīt – ejiet un izbaudiet šo Gogoļa Precību versiju bez vārdiem, kuri arī nav nepieciešami (un nav pat jāzina sižets), jo sapratīsiet pilnīgi visu. Sižetu neatstāstīšu, tas jāredz, jāsajūt katram pašam.
    Melnais krauklis (krievu folklorā – nelaimes vēstnesis) ir šīs izrādes “pavadonis” un simbols. Lai arī komēdija, pēc būtības traģēdija, bet izsmiesieties, brīnīsieties, neticēsiet savām acīm un ausīm (P.Akimkina mūzika). Lielisks, lai arī lakonisks, skatuves noformējums un tā transformācijas, bet vēl kāds priekšmets un būtu par daudz. Cik pārdomāta scenogrāfija, kas vnk. priecē acis un sirdi! Tērpi – stilizēts farss, kā faktiski, manuprāt, visa izrāde kopumā, bet šis farss ir tik precīzs, tik ideāli nostrādāts, vnk., patiešām mākslas darbs. Jo no farsa līdz balagānam ir tikai viens solis un viss var kļūt absolūti nebaudāms. Te ir burvīgs piemērs tam, cik farss var būt lielisks, smieklīgs, traģisks, ar domu un izdomu vienlaicīgi, kā tas var priecēt!
    Nu un mūsu aktieri – trūkst vārdu jūsu paveiktajam darbam, ieguldītajiem nerviem, sviedriem, asarām, nesaskaņām ar prasīgo režisoru S.Zemļanski, bet tas viss ir katras sekundes, sviedru un asaru lāses vērts. Zinu, ka nesaskaņas ar režisoru mēģinājumu laikā bijušas visai asas (pats režisors savā intervijā to arī atzinis), pat ar kādas cimperlīgas personas nomaiņu lomā. Bet kādas kaprīzes un savas provinces teātra pusmūža aktiera ambīcijas, ja to dēļ var atļauties zaudēt šo vienreizējo iespēju piedalīties tādā darbā? Pilnīgi neticama muļķība, protams, manā personīgajā ieskatā. Galu galā režisoram nav katram aktierim rociņa jāpatur, ar katru jāauklējas, katru altruistiski jāmīl, viņa virsuzdevums ir izveidot IZRĀDI SKATĪTĀJIEM, jo tā ir auditorija, uz kuru režisoram ir jāfokusējas galarezultātu veidojot. Un šī izrāde ir triumfs gan režisora, gan mūsu aktieru darbam. Pie tam izrādē neiesaistītie aktieri pat gājuši uz izrādes nodarbībām, lai pilnveidotu savu plastiku un mācītos – lūk Aktiera cienīgs darbs.
    Mani absolūtie favorīti ir M.Beķeris (viņu pilnīgi noteikti var ielocīt pat rokas bagāžā – ideāla kotrabanda 😀 ), elegantais G.Maliks (tā valdzinošā gaita, kurs dēļ, šķiet, var zust pēdējās prāta paliekas) un nepārspējamā A.Berķe kalpones Duņašas veidolā – jēziņ, pārsmējos līdz asarām, fantastika! Ja viņa netiks nominēta Spēlmaņu nakts balvai par otrā plāna lomu, tad es nezinu, kas vēl šādā izrādes žanrā jāizdara, lai neredzētu (neieraudzītu) šo briliantu!?
    Milzīgs skatītājas Paldies visam aktieru ansamblim un S.Zemļanska komandai – Jūs esat ekselenti! Cik zinu, pat piekasīgā kritiķe S.R. kundze no sajūsmas bija stāvovāciju dalībniece…
    Palasīju arī citu kritiķu recenzijas Kultūras Dienā, kurā 3 kritiķi bija devuši katrs 4 ābolus no pieciem. Bet lasot viņu īsrecenzijas man radās iespaids (tieši tāpat kā par izrādi Indulis un Ārija), ka viņi īsti nesaprot, ko ar šo izrādi darīt – it kā patīk un būt jāslavē, pie tam novērtējums ļoti labs, bet tekstā paši par sevi tā kā šaubās, tā kā baidās atzīt savas simpātijas kā rezultātā bija sajūta, ka lasu recenzijas par 2āboli izrādi. Nu ja nezina kā šo vērtēt un noformulēt, varbūt godīgāk būtu to atzīt, ka par neformātu nemāku savu domu skaidri izteikt un nerakstīt neko. Citādi lasītais izraisa tikai neizpratni – kas tad te īsti ir novērtēts. Tas pats attiecināms uz L.Dūmiņas recenziju. Protams, neesmu ar atbilstošu izglītību, lai kritiķus pamācītu, bet ko Dūmiņas kundze galu galā nebija sapratusi, ja ir zināms oriģināls, man tiešām nav saprotams, jo man kā “skatītājai vulgaris “ viss bija ļoti labi saprotams un kaut kādi mistiski jautājumi neradās. Un ir pilnīgi vienaldzīgi kritiķu (horeogrāfu) iebildumi un piekasīšanās, vai tas ir kustību, deju vai baleta (kuru režisors, starp citu, necieš) teātris – nenoliedzami S.Zemļanska abas izrādes (otra – Indulis un Ārija) ir oriģinālas un netradicionālas. Visu cieņu šim kungam un ceru, ka viņš vēl kaut ko pie mums iestudēs, nu LŪDZU!!!!!!!!!!!!!
    P.S. Un tie, kuri vēl nav redzējuši Induli un Āriju, izmantojiet pēdējās iespējas, jo izrādi drīz izņems no repertuāra. Šai izrādei gan ir jāsagatavojas (vismaz programmiņa jāpārlasa) un jānoskaņojas, bet tas ir sprādziens dvēselē, patiesa traģēdija un es joprojām nesaprotu, kā režisors to spēja iestudēt tikai ar kustībām? Es raudāju to skatoties un pēc tam bija ilgas pārdomas par mums kā latviešiem, kā tautu un mūsu likteni.

    Чёрный ворон, чёрный ворон,
    Что ж ты вьёшься надо мной,
    Ты добычи не дождёшься,
    Чёрный ворон, я не твой…
    (krievu tautas dziesma)

  8. herberts54 says:

    Centīsimies “Induli un Āriju” noturēt repertuārā pēc iespējas ilgāk, jo tā ir vērtība Latvijas teātrī (tāpat kā “Precības”). Vēl nav bijusi izrāde, kad drosmīgie skatītāji, kuri ir pārvarējuši mulsumu vārdu salikuma priekšā “Jaunības traģēdija bez vārdiem”, nebūtu beiguši skatīties šo izrādi ar stāvovācijām. Paldies jums!

  9. Raitis Vulfs says:

    skaists meistardarbs. bravo visai radošajai komandai!!! izcils aktieru sniegums, spīdoša horeogrāfiskā, dramaturģiskā, gaismu un skaņu režija, lieliski kostīmi, teicami scenogrāfiskie risinājumi!

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru