Katra nākamā ballīte ar alkohola plūdiem, tāpat kā katra nākamā sieviete Zilova gultā tikai vairo vientulību, tukšumu un bezcerību. Egons Dombrovskis psiholoģiski smalkā, sevi nesaudzējošā, emocionālā spēlē iemiesoja to nelabuma sajūtu, kas liek būt nežēlīgam kā pret sevi, tā saviem tuvākajiem un ļauties bezizejai. Iespējams, depresīvi, taču aktuāli un terapeitiski arīdzan. — („Franks”/„Pīļu medības”)