„Pūt, vējiņi!” ir lidojums: spēcīgs, vienots, aizgrābjošs. Tieši piemirstais vārds „aizgrābjošs”, man liekas, visprecīzāk izsaka sajūtas izrādes laikā: tā ierauj sevī kā stihija, tu esi viesuļa centrā, un vari tikai just kopā ar mūziku un tiem, kas uz skatuves. Domas, spriedumi – tas paliek uz vēlāku laiku, un šis brīnišķais pēcsajūtas brīdis ir ilgs. — Edīte Tišheizere („www.liepajniekiem.lv”/„Pūt, vējiņi!”)