Skaista un apbrīnojami smalka izrāde, kas sajūsmina gan vizuāli, gan psiholoģiski, gan filozofiski. Viss ir pavisam vienkārši: jāredz! — Zane Radzobe (“Ir” / “Portreti. Vilki un avis)


Runā Liepājas teātris: izrādes bērniem!

#2Vai atceries, kāda bija Tava pirmā teātra pieredze un brīdis, kad sēdēji tumšā zālē, iekrampējies mammas plaukstā un nesaprati, kas nu būs un notiks? Un tad nākamais brīdis, kad atvērās smagais un bezgalīgais skatuves priekškars, atklājot neiedomājamu, brīnumu pilnu pasauli? Un tad mirklis pēc izrādes, kad, lēkšodams mājup pēc principa “ka tikai neuzkāpt uz strīpiņām”, skaļā balsī dungoji dziesmas no nupat redzētās izrādes? Ir vērts to atminēties, lai zinātu, ko darīt tagad, kad esi tas lielais un pieaugušais, kam nemitīgi jāpatur prātā, cik jebkura jauna pieredze mazajam cilvēkam var kļūt nozīmīga. Un to mēs atgādinām kā Tev, tā sev.

Ar izrādēm bērniem ir ļoti interesanti. Vispirms jau tāpēc, ka visai radošajai komandai, veidojot izrādi, ir jādauzās un jāspēlējas. Radot izrādi, jācenšas atcerēties, ka moralizēšana nevienam nepatīk, bet tajā pašā laikā jāvēstī bērnam kas iedvesmojošs. Jārunā ar mazo cilvēku tāpat kā ar lielo, bet jāpadomā, kā noturēt viņa uzmanību. Vienvārdsakot – jāļaujas! Un tas mēdz biedēt. Tieši tik pat stipri, kā tumšā zāle tai pašā pirmajā teātra apmeklējuma reizē. Un tomēr bērns ļaujas! Viņš ir gatavs piedalīties un dzīvot līdzi, just un apdomāt! Līdz galu galā, rodas jautājums par to, kas tad ir sarežģītāk – noturēt mazā cilvēka uzmanību, vai arī iegalvot lielajam cilvēkam, ka mazais cilvēks ir pelnījis piedzīvot labu un kvalitatīvu teātri?

Varbūt tieši tāpēc izrādes bērniem kopējā Latvijas teātru lauciņā periodiski tiek piesauktas t.s. sāpīgo jautājumu sarakstā, jo piedāvājuma itin kā nav tik daudz, cik gribētos, turklāt vēl tāda, kas derētu visām bērnu vecumu grupām. Un tomēr, kad piekrītoši mājam līdzi šāda veida apgalvojumiem, der atcerēties, ka izrādes bērniem nevienu pašu brīdi nav (vai vismaz nedrīkst) būt kvalitātes ziņā zemākas kā vissarežģītākās drāmas. Ka “izrāde bērniem” nenozīmē “tikai ne pieaugušajiem” un reizēm uz sarežģītām un fundamentālām tēmām, par kādām ir runa pasakās, vieglāk paraudzīties no rotaļīga skatupunkta, jābeidz vienkārši baidīties!

Mūsu teātrī šonedēļ svētki – trešdien pirmizrādi piedzīvos sezonas izrāde bērniem. Pagaidām visi teātra darbinieki, lēkšodami pa teātra gaiteņiem, dungo dziesmas no “Sniegbaltītes un septiņiem rūķīšiem”, un cenšas atklāt sevī to neiedomājamo un brīnumu pilno pasauli, kuru pasniegt mazajiem skatītājiem, kad viņi, ar visām savām cerībām un gaidām, piepildīs zāli. Un, kas zina – varbūt iemīlēs teātri tieši tik stipri, lai tajā turpinātu atgriezties vēl un vēl.

Kā tad tur īsti ir – vai atceries, kāda bija Tava pirmā teātra pieredze?
Jūsu Liepājas teātris

  1. Izlēmu arī šeit padalīties ar diskusiju par pirmajām teātra pieredzēm, kas izvērtusies manā facebook profilā pēc raksta pārpublicēšanas tajā. Lūk, saite – https://www.facebook.com/rasa.anna.b/posts/1061302707216123 !

    Visādi citādi secinājumi interesanti – atmiņas paliek gana spilgtas un nozīmīgas 🙂

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru