RUNCIS ZĀBAKOS
Andris Kalnozols
MUZIKĀLA IZRĀDE BĒRNIEM
pēc Šarla Pero pasakas motīviem
Režisors – Mārcis Lācis
Kādam marķīzam nomirst tēvs, atstājot viņam mantojumā vien kaķi. Taču drīz vien izrādās, ka tas ir visai neparasts runcis. Un brīnumi var sākties.
Izrādē bez aktieriem darbojas arī lelles. Un kaķis, kas, protams, runā. Jo pasakās viss ir iespējams.
Lomās:
Marķīzs – Kaspars Kārkliņš
Runcis – Marģers Eglinskis
Karalis – Edgars Pujāts
Princese – Madara Melne
Cilvēkēdājs – Gatis Maliks
Lelles – Pēteris Lapiņš, Gatis Maliks, Kaspars Kārkliņš, Marģers Eglinskis un Madara Melne
Zivs – Ēriks Gertnerts
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece – Anta Priedīte
Dziesmu teksti – Andris Kalnozols
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons
Lelles izgatavoja Ausma Neiburga un Astra Krūmiņa
Pirmizrāde 2012. gada 9. februārī.
Foto – Ziedonis Safronovs
ieteikt draugiem
iečivināt
jaunumi e-pastā
Loading ...
Bērnu pirmizrāde ļoti patika un aizrāva. Izrādē atbaidīja “Cilvēkēdāja” loma, sajūta bija bailīga. Izrādē atveidotās leļļu lomas izrādes saturu un darbību īpaši paspilgtināja. Ļoti labs un interesants bija izrādes darbībā aktieru savstarpējais dialogs. Izrādes saturs vairāk varētu veicināt pieaugušajam skatītājam dziļas pārdomas par tēliem un dzīves filozofiju. Paldies aktieriem un režisoram par darbu un veiksmīgo jauiestudējumu bērniem un pieaugušajiem! Lai veicas jaunas turpmākās ieceres!
Manuprāt ļoti jauka bērnu izrāde. Krāsaina. Interesntu to padara tieši lelles. Jā, dažubrīd šķita, ka dialogi vairāk mērķēti pieaugušo auditorijai, un, dažviet, varbūt pat par garu, bet bērniem zālē patika, un tas ir svarīgākais.
kapeec nevar buut brivdiena kaa lai beerrnu aizvedu 2.4 10 00 no riita jastraadaa ar ir nesaprotu
Ļoti vīlušies izrādē. Bērnudārza un sākumskolas auditorijai izrāde nepiemērota. Filozofija bērnus neuzrunā.
Šokēti par ,,melnajiem banku laupītājiem”, kuri piesaista uzmanību ar to, ka tie ir lielāki par skaisto mazo runcīti un to ir daudz. Lūgums režisoram un aktieriem pašiem noskatīties šo izrādi un padomāt ! Vai klasika būtu tik ļoti jāmodernizē? Gribētu kaut ko mīļu, gaišu, trakumu jau dzīvē tāpat ir par daudz, kāpēc to visu bērniem? Jaunākais tēvadēls vienkārši drausmīgs ar savu apģērbu un uzvedību. Patiesi bija ķēniņa vārdi kādā ainā- tas ir kaut kas ārprātīgs!
Jautājums dramaturgam – kam domāta šī izrāde? Ievads, kas oriģinālā aizņem pāris teikumus, nez kāpēc izvērsts garā un tukšā muldēšanā. Neticu, ka bērni to saprata (es arī nē). Visi varoņi pataisīti par neaptēstiem muļķiem, un visi savus tekstus izkliedz vienlīdz neirotiskā toņkārtā. Kam lai seko un jūt līdzi? Labi, ka dziesmu laikā varēja atpūsties no vienveidīgā trokšņa. Lūgums turpmāk izrādes autoriem vairāk aizdomāties par skatītājiem – gan mazajiem, gan lielajiem. Ja vienīgās vietas , kur bērni smejas, ir pie bezjēdzīgas sišanas vai pārspīlētiem izsaucieniem un pārteikšanās – nav diez ko labi. Bērni taču nav nekādi muļķi, ne arī izmēģinājuma trusīši, uz kā rēķina vingrināties dramaturģijā un režijā. Ļoti ceru, ka izrādes otrais cēliens bija raitāks un sakarīgāks, uz to mums nebija spēka palikt.
Bet paldies kostīmu māksliniecei un scenogrāfam. Lieliska bija izrāde par Brālīti Trusīti! Gaidīsim vēl.
P.S. Vēl nav par vēlu izrādi uzlabot, kaut vai saīsinot sākumu…
Kas ir izrādes mērķauditorija? Bērni tie noteikti nav, pieaugušie arī ne. Kāpēc tik sarežģiti par vienkāršām un sirsnīgām lietām. Šķita, ka visi varoņi ir ar īpašās vajadzībām. Bērni nesaprata sižetu, pieaugušie…
Bērni izrādes laikā smējās. Kad nesmējās, tad dīdījās un un sačukstējās.
Man, kā bērna mammai, izrāde nepatika. Skaļa, histēriska. Jaunākajam dēlam tēvs neko neatstāja, jo viņš taču nav pie pilna prāta! Vismaz izrādes laikā – absolūti nesaprotama un neadekvāta uzvedība… Un ne tikai viņam.
Interesanti bija leļļu priekšnesumi (zaķis, irbītes), milzis. Tad kad milzis pārvērtās par peli un runcis to apēda, bija pat žēl, jo milzis jau nebija ļauns! Tikai noguris…
Liels Paldies par izrādi! Noskatījos viesizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Man – regulārai teātra apmeklētājai ar augstām prasībām – izrāde tiktiešām patika. Profesionāla un augstvērtīga. Apmeklēju kopā ar savu 9 gadus veco krustdēlu, abi smējāmies un arī nopietni parunājām. Reti tā gadās. Lielākoties bērnu izrādes, ko apmeklējām līdz šim, nebija interesantas man un arī bērns šķobījās.
Ideāli Runča “operatori”. Pati savā bērnībā biju ļoti laimīga, jo tā sakrita ar pēdējiem gadiem, kad pastāvēja operetes teātris un burvīgās bērnu izrādes, kur pasaka ir apvienota ar filozofiju. Likās, ka mūsdienās to vairs nedara un, ka bērni tiek uzskatīti par ko dumjāku vai vienkāršotāku kā pieaugušie. Šī izrāde to veiksmīgi mainīja, jo pierādīja vecumveco patiesību, ka, ja produkts tiek taisīts bērnam, tad tam ir jābūt vēl kvalitatīvākam un pārdomātākam kā priekš pieaugušo auditorijas.
Super! Malači!
P.S. piebilde trešā tēva dēla kritizētājiem – pārlasiet pasaku un pajautājiet sev vai šis tēls ir nez kāds supervaronis! Marķīzs – vidējais, čīkstošais Latvietis un Runcis – radošā pieeja un iespējas mums apkārt – lika aizdomāties.
Man patika, pat ļoti…. īpaši patika, kā tika atveidots Runcis (ar trim melnajiem vīriem). Arī bērni bija sajūsmā par izrādi!