Izrādē darbojas un iedzīvojas lieliski saskaņots un pašironisks pavadošais aktieru ansamblis, ir daudz māksliniecisku atradumu, asprātību, tēlu, simbolu, citātu un parafrāžu, taču, liekas, nav nepieciešamība atklāt visus izrādes knifus, jo, manuprāt, izrādi ir vērts katram noskatīties pašam, lai svērtu, mērītu un vētītu. — Anna Fišere („Kultūras Pulss”/„Killlera dienasgrāmata”)