Egons Dombrovskis – izrādes dzinējs un emocionālais centrs. Izrāde patiesi skan re minorā, kā norāda režisors. Skan līdz asaru kamolam kaklā, līdz sūrstošam sliktumam vairāku dienu garumā. — Līvija Dūmiņa („Neatkarīgā”/„Pīļu medības”)


Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs,viņš vairs nenāks šovakar

59Arturs Lī Kopits
Režisors- Rolands Atkočūns
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Jons Arčikausks (Jonas Arčikauskas, Lietuva)
Komponists – Giedris Puskunigis (Giedrius Puskunigis, Lietuva)

Arturs Lī Kopits (1937) sāka rakstīt lugas joka pēc: 1959. gada vasaras brīvdienās piecu dienu laikā viņš uzcepa jancīgu gabalu par elegantu briesmoni, kas klīst pa pasauli, staipīdama apkārt sava vīra zārku un rūpēdamās, lai pieaugušais dēls nelaistu vaļā viņas svārku stērbeli. Tā tapa „Skapī māte tēvu kar…”, ko atzina par tāgada labāko lugu, bet autoru – par amerikāņu dramaturģijas brīnumbērnu.

Arturam Kopitam ir nepārvarama vēlēšanās smieties par pilnīgi visu, dot lugām sarežģītus nosaukumus – „Diena, kad padauzas iznāk uzspēlēt tenisu” vai „Pasaules gals ar tam sekojošu simpoziju”. Gadās jau arī īsi un konkrēti virsraksti – „Indiāņi”, „Spārni”.

Pats Kopits uzskata, ka viņa lugu atslēgas vārds ir „izskatās”. Un tas esot tieši pretējs tam, kā patiesībā ir. Piemēram, šajā lugā izskatās, ka Rozpetla madāma grib panākt tikai sava dēla labklājību, bet patiesībā iznīcina arī pašu dēlu.

„Manas lugas vienmēr sākas tumsā. Tur kaut kas slēpjas. Es to sajūtu. Tas varētu būt raksturs. Vai situācija. Bet galvenais, ka šis „kaut kas” man ir ārkārtīgi svarīgs. Uzdevums ir ļoti vienkāršs: atrast to, kas slēpjas ēnā un izvilkt gaismā,” tā par savu lugu tapšanu raksta Arturs Lī Kopits.

M-me Rozpetla – Inese Kučinska
Džonatans – Egons Dombrovskis
Rozālija – Maija Romaško
Komodors Rozebovs – Leons Leščinskis vai Uldis Stelmakers
Leitnants – Ivars Lūsis vai Mārtiņš Lūsis
Izsūtāmie zēni -
Kaspars Gods
Marģers Eglinskis
Armands Kaušelis
Ivars Krastiņš
Edgars Pujāts
Zivtiņa Rozalinda – Lelde Kaupuža
Argentīnas mušķērājas – Inese Jurjāne un Marita Lūriņa
Tēvs – Gunārs Borgs

Mūzikas ierakstā piedalās: Maija Štorha (I vijole), Ginta Alžāne (II vijole), Raimonds Golubkovs (alts), Dina Puķīte (čells), Aivars Meijers (kontrabass), Linda Ločmane (soprāns), Mindaugs Žemaitis (baritons), Gabriele Kuodīte (vokāls), Linda Rozentāle un Kristina Žebrauskaite (akordeons), Oleksejs Demčenko (trompete).

Mūzikas ieraksta režisors – Jānis Vasilis. Videoinstalācija – Aivis Neimanis

Pirmizrāde 2005. gada 8. oktobrī

Pievienot komentāru