Sniegbaltīte un septiņi rūķīši ir labestīga, pozitīvi lādēta izrāde, visdrīzāk skolas vecuma bērniem, ko ir aizraujoši skatīties arī pieaugušam cilvēkam. — Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā Rīta Avīze” / “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”)


Top iestudējums “Vecākais dēls”!

kPie sava trešā iestudējuma šogad Liepājas teātrī strādā režisore Gaļina Poliščuka, lai jau 3. decembrī pirmizrādi piedzīvotu krievu dramaturga Aleksandra Vampilova luga „Vecākais dēls”, kuru režisore žanriski apzīmējusi kā antiutopiju.

Lai arī lugas autors traģiski gājis bojā jau 34 gadu vecumā, vēsturē palikuši vairāki spilgti viņa dramaturģijas darbi “Atvadas jūnijā”, “Pīļu medības”, starp tiem pieder arī luga “Vecākais dēls”, kas pirmo reizi Liepājas teātrī iestudēta 1975. gadā Andreja Miglas vadībā.

A. Vampilova (1937-1972) lugas ieņem nozīmīgu vietu krievu literatūrā, taču dramaturga karjeras ceļš ir bijis ļoti ērkšķains, dzīves laikā viņa darbi tika iestudēti tikai provinces pilsētās. Kā min G. Poliščuka: „Neskatoties uz „tautas ienaidnieka” dēla sūro bērnību (Vampilova tēvs tika nošauts lēģerī neilgi pēc dēla dzimšanas), dramaturgs ļoti pārdzīvoja savu lugu iestudēšanas aizliegumu Maskavā, nebeidzamo cīņu ar cenzūru, kā arī pārmetumus par sižetu samākslotību un padomju cilvēku apkaunojošu tēlu radīšanu.”

Lugas darbība aizsākas kādā vēlā rudens vakarā, kad Busigins un Silva nokavē pēdējo vilcienu. Kad neviens no apkārtējo māju iedzīvotājiem savas durvis neatver, viņiem nākas likt lietā visu savu izdomu, lai nebūtu nakti jāpavada uz ielas. Un tad viņi pieklauvē pie Sarafanova durvīm…

G. Poliščuka izvēlējusies iestudējumu veidot savdabīgā vidē, sava veida pamestā pilsētā, kur joprojām dzīvo cilvēki, bet vēlas no tās tikt prom. Režisore iedvesmu smēlusies Andreja Tarkovska filmā „Stalkers”, kurā darbība notiek noslēpumainā vietā, kas tiek dēvēta par zonu. „Laiks ir apbrīnojama lieta. Tas var skriet, apstāties un atgriezties. Reizēm kādā cilvēkā, reizēm – valstī. Šādu biedējošu atgriešanos laikā, kuru uz sevi izbaudīja Vampilovs, varam ieraudzīt šobrīd,” viņa turpina. „Mūsdienu Krievija – tā atkal ir baisa eksperimenta zona, kuru krievu literatūrā aprakstījuši tādi autori kā Bulgakovs, Zamjatins, Platonovs. Tomēr Vampilovs ticēja, ka cilvēks, viņa dvēseles skaidrība, labsirdība, tikumība, un galvenais – spēja radīt, spēj atdzīvināt cilvēcīgumu un izglābt Cilvēku no nenovēršamas sistēmas Apokalipses – tātad pārdzīvot zonu.” Arī Busigins un Silva, ierodoties pie Sarafanova, mainīs daudzu cilvēku likteņus.

Lomās – Leons Leščinskis, Kaspars Kārkliņš, Viktors Ellers, Anete Berķe, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Edgars Pujāts, Pēteris Lapiņš, Everita Pjata, Samira Adgezalova.

Režisores vadībā debiju Liepājas teātrī piedzīvos scenogrāfe Elīna Valdmane un kostīmu māksliniece Marija Rozīte-Vītola. Iestudējumam tapt palīdz arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Teātris nerekomendē iestudējumu skatītājiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu.

  1. Izrāde mani uzrunāja.Izrādē lieliski ar savām lomām sadzīvoja Anete Berķe-Ņinočka,Rolands Beķeris-Vaseņka,Kaspars Kārkliņš-Volodja.Patika izrādes scenogrāfija,kostīmu mākslinieces debiju Liepājas teātrī,gaismas mākslinieka veikumu ,mūzikas izvēli
    un arī režisorei par žandriski citādu iestudējumu.Domāju stāsts ļoti aktuāls,kamēr cilvēks,viņa dvēseles skaidrība,labsirdība,tikumība un galvenais atdzīvināt cilvēcīgumu,kas pietrūkst šobrīd sabiedrībā.

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru