Ir trīs lietas, kas „Pūt, vējiņi!” padara par maģiju. Tā plūst no Kārļa Lāča mūzikas, kas ir izrādes pamatu pamats, dvēsele. Tā ir Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, ko es atļaušos nosaukt par izrādes intelektu. Un izrādes dzīvā miesa, kurā saplūst dvēsele, prāts, gars – aktieri, pilnīgi visi, līdz pēdējam puisim vai meitai, neatkarīgi no tā, vai viņu tajā brīdī apspīd prožektors vai aizsedz laipa. — Edīte Tišheizere („www.liepajniekiem.lv”/„Pūt, vējiņi!”)


Vija Āboliņa

17Dzimusi
1951.gada 5.aprīlī

Izglītība
1975 Latvijas Valsts Konservatorija

Nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī:
2006
Pamāte – T. Gabes „Kristāla kurpīte”
Venecuēla – S. Vensko „Novēli man…”
2003
Orelija kundze – E. Zolā “Dāmu paradīze”
2001
Rembēniete, Made – R. Blaumaņa, A. Alunāna “Lai sasaucamies, lai dziedam!”
2000
Biezumu Bozumene – J. Janševska “Precību viesulis”
1998
Bloma – B.M. Ringas “Peiks”
1997
Erna – M. Zīles “Natālija, Nata-Lija”
1995
Pamāte, Ragana – L. Gundara “Ansītis un Grietiņa”
1994
Roza – A. Kērtesa “Atraitnes”
1993
Tomuļu māte – R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”
1990
Lūvise- A. Lindgrēnes “Ronja – laupītāja meita”
1989
Viņa – A. Gelmana “Soliņš”
1988
Ieva – R. Blaumaņa “Indrāni”
1987
Jāņa māte – J. Jaunsudrabiņa “Aija”
1986
Gobzemiete – J. Janševska “Dzimtene”
1984
Mazbērzu saimniece – R. Blaumaņa “Trīnes grēki”
Antonija – R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”
1982
Leonora – A. Moreto “Dzīvais portrets”
1980
Asunta – T. Viljamsa “Tetovētā roze”
1979
Angustiasa – F. Garsijas Lorkas “Bernardas Albas māja”

Lomas kino un televīzijā:
seriāls “Dzīvoklis” (rež. V. Šoriņš, Z.Neimanis), 2004