Aktieris Herberts Laukšteins ir bijis gatavs uzņemties publiskas atklātības risku, un izrādes skarošākajos brīžos abpusējas uzticēšanās pakāpe ir ļoti augsta. Viņš uzrota solīdā uzvalka bikses un kļūst par bērnu, taču nevis tāpēc, ka skraida un mētā bumbu, bet tāpēc, ka,, atceroties, kā pieauguša cilvēka roka meta pret akmeni tikko dzimušus kaķēnus, viņa acīs pēkšņi ir mūžīgas sāpes. šādi brīži ir kā aktiermeistarības paraugstunda: galēja koncentrēšanās un patiesa dzīve “te un tagad” – tik vien. — Edīte Tišheizere (“Ir” / “Cilvēks, kas vairās no lifta”)


“Ziemas ceļi” – 2016. gada teātra Ziemassvētku koncerts!

Lai pievienot komentāru