“Purva bridējs ugunī” nav tipisks mūzikls, jo mūzika šeit drīzāk ir audiāls darbības fons, temporitma turētāja, un aktieri kā dzīvas, pilnasinīgas šīszemes būtnes, kuru ārējā darbība izriet no iekšējās, atklāj skatītājam daudz vairāk, nekā nošu partitūra un horeogrāfija.