24. novembrī Rīgas Krievu teātris izrādīs liepājniekiem korporatīvu intrigu pēc Ž. Galserāna lugas „Grenholma metode” pazīstamā Maskavas režisora Sergeja Golomazova iestudējumā.
Dramaturga pirmais sacerējums iznāca 1988. gadā, kad Žordi Galserāns, kas jau 18 gadu vecumā bija aizrāvies ar teātri, bija sācis rakstīt komēdijas savam amatierteātrim. 1995. gadā viņa luga „Izkaltie vārdi” saņēma 20. Borna teātra prēmiju, bet 1996. gadā — žurnāla „Serra d`Or” prēmiju par labāko sacerējumu katalāņu valodā. 1995. gadā luga „Dakota” saņēma Ignaija Iglesiasa prēmiju. Jānosauc arī tādi Žordi Galserāna sacerējumi kā „Sērfings” (1990), „Bēgšana” (1994), „Gaudi” (2002), „Paradīze” (2003), „Karnevāls” (2006) un „Kankūns” (2008).
Žordi Galserāns ir studējis katalāņu filoloģiju Barselonas Universitātē – interese par valodu ir skaidri jūtama visos viņa tekstos. Turklāt viņa aizraušanās ir futbols, detektīvromāni un visu žanru mākslas filmas – sākot no romantiskām komēdijām līdz sociālām drāmām –, taču ikvienā darbā viņš īpaši vērtē aktīvu darbību („action”) un šī aizraušanās arī atsaucas autora rokrakstā. Savu lugu sižetus Žordi Galserāns meklē (un arī atrod) jaunākajās ziņās.
Runājot par „Grenholma metodi” (2003), iedvesmas avots šajā gadījumā vārda tiešajā nozīmē atbilst dzejnieces A. Ahmatovas rindām: „Ja vien jūs zinātu, no kādiem mēsliem…” Papīrgrozā atrastās aizpildītās darbā iekārtošanās anketas un pārrunu vadītāja atstātās rakstveida piezīmes noteica ne tikai lugas tematu, bet arī toni, savukārt rakstnieka aizrautība ar piedzīvojumu romāniem, ātrumu un saspringtu darbību ir savijusi elastīgu un asu intrigu.
Četri cilvēki atnāk uz pārrunas uzņemšanai darbā lielā korporācija. Pārrunas pārvērās psiholoģiskos testos kāda trilera garā. Cilvēkam it kā piedāvā izvēlēties starp korporatīvām un personīgam vērtībām; profesionāls un personība tiek pretstatoti, un persona zaudē sevi sistēmā – lai dabūtu prestižu darbu un amatu, piemērojami jebkādi līdzekļi, un cilvēkam nav aizsardzības pret biznesa un menedžmenta likumiem.
Sergejs Golomazovs ir dzimis 1961. gadā Maskavā. No 1978. līdz 1982. gadam mācījies Maskavas Radiotehnikas, elektronikas un automātikas institūtā. Piecus gadus mācījies Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā (GITIS) Drāmas režijas fakultātē (profesora A. Gončarova meistardarbnīca); ieguvis divus diplomus ar izcilību — specialitātēs „Dramatiskā teātra un kino aktieris” un „Dramatiskā teātra režisors”. No 1992. līdz 1993. gadam studējis aspirantūrā „RATI” („GITIS”). Paralēli tam Sergejs Golomazovs spēlējis V. Majakovska teātrī. 1993. un 1994. gadā iestudējis Rīgas Krievu teātrī (toreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī) izrādes „Zirgs bezsamaņā (pēc F. Sagānas lugas motīviem) un „Vanagi un kraukļi” (pēc A. Sumbatova-Južina lugas motīviem). 2009. gadā kļuvis par izrādes „Varšavas melodija” iestudējuma māksliniecisko vadītāju. No 1994. gada Sergejs Golomazovs ir „RATI” (GITIS) Režijas fakultātes pasniedzējs režijā un aktiermeistarībā. No 2002. gada — „RATI” (GITIS) Režijas drāmas fakultātes darbnīcas mākslinieciskais vadītājs. No 2007. gada — Maskavas teātra NA MALOI BRONNOI mākslinieciskais vadītājs. Viņa kontā ir septiņpadsmit izrāžu, kas iestudētas Maskavā, kā arī izrādes Francijā un Ukrainā.
/Informāciju sagatavoja L. Ovčiņņikova – M. Čehova Rīgas Krievu teātra sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja/
[nggallery id=70]