Ditas Lūriņas debija profesionālajā režijā (jo ir bijuši mēģinājumi skolas laikā un droši vien arī studiju gados) ir pārliecinoša un arī pārsteidzoša.
Tā pārsteidz ar prasmīgi izvēlēto un saliedēto radošo komandu, bet galvenais — ar ieceres mērķtiecību, kopainas vienotību, skaidrām, bet ne vienkāršotām skatuves zīmēm, kas vedina uz noteiktu idejisku kodolu.

— Edīte Tišheizere (“Ķiršu dārzs” // “Ir”)

Māra Ķimele

Dzimusi 1943. gada 20. decembrī

1969. gadā absolvējusi Maskavas Teātra Mākslas institūta (GITIS) Režijas fakultāti (A. Efrosa meistardarbnīca)

Saņēmusi Triju zvaigžņu ordeni (2003), Eduarda Smiļģa balvu (2005) un  Kultūras ministrijas balvu par ieguldījumu latviešu kultūrā (1994), kā arī balvas par saviem iestudējumiem.

50 gadu garumā strādājusi gandrīz visos profesionālajos Latvijas teātros (Valmieras Drāmas teātrī, JRT, Nacionālajā teātrī u.c.) un atsevišķos teātros ārvalstīs (Lietuvā, Igaunijā), neatkarīgajos teātros, kā arī veidojusi režiju vairākām operām.

Režijas Liepājas teātrī:

2020
Ivans Viripajevs “Saviļņojums”

2000
Viljams Šekspīrs “Otello”

1969
Tenesijs Viljams “Stikla zvērnīca”