Kārļa Lāča darbam ir vētras spēks, ne velti tas saviļņojis teātri apmeklējošo Latviju. Mūzikai piemīt spēja maigi, bet smeldzīgi skart neredzamo, netveramo, liekot tam kļūt par paļāvīgu niedri skaņu vējā, kas augšup ceļ un atbrīvo pārdzīvojumā.

— Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā” / “Pūt, vējiņi!”)

“Mēness neredzamā puse” tiešraidē no Liepājas teātra!

Latvijas teātros šobrīd nenotiek izrādes un tikšanās ar skatītājiem klātienē valstī izsludinātās ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ. Liepājas teātris, meklējot ceļu pie saviem skatītājiem, piektdien, 29. maijā, plkst. 19:00 piedāvās noskatīties iestudējumu „Mēness neredzamā puse”. Tas nebūs izrādes ieraksts, bet tiešraide no Liepājas teātra, kur aktieri spēlēs izrādi zālē bez skatītājiem. Vēršam uzmanību, ka izrāde būs skatāma tikai konkrētajā dienā norādītajā laikā!

Biļetes iespējams iegādāties elektroniski – www.bilesuparadize.lv, saņemot informāciju, kā pieslēgties notikumam. Katrs skatītājs varēs izvēlēties, ar kādu summu atbalstīt Liepājas teātri (pieejamas trīs veida biļetes – tiešraides, kultūras atbalstītāja un mecenāta) – biļetes sākuma cena 6 eiro.

Igauņu dramaturga Karla Kopelmā luga lietuviešu režisores Monikas Klimaites režijā pirmizrādi piedzīvoja vien pagājušā gada nogalē. Šī izrāde ir nozīmīga visu triju Baltijas valstu līmenī, veicinot sadarbību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Iestudējums, kuram režisore devusi žanrisko apzīmējumu – pseidodokumentāla izrāde, ir kā ielūkošanās nākotnē. Ar vairāku tēlu un viņu stāstu palīdzību (kas šokējoši un negaidīti savienojas vienā veselumā), tiek atklāta mūsdienu sabiedrība, kā arī apstākļi un faktori, kas tuvina Eiropu 3. Pasaules karam. Stāsta galvenais varonis ir Sebastjans – vienkāršs cilvēks, kurš tikai centās iederēties sabiedrībā. Un, pat ja viņš izrādē tā arī neparādīsies, viņa dzīves stāstu izstāstīs pārējie varoņi.

Iestudējot izrādi, režisore M. Klimaite uzsvēra, ka esam kļuvuši par patērētāju sabiedrību un ka pat ja runājam par planētas glābšanu – patērējam arvien vairāk. Vai bez sabrukuma varētu būt arī cits iznākums? Izrāde dod iespēju ielūkoties nākotnē, liekot mums izvērtēt tagadni. Vai mums patiks tas, ko ieraudzīsim?

Šodien viņa uzsver: „Luga pat vairs nav par nākotni, tā ir gandrīz tieša atbilde tam, kas notiek šobrīd, tikai tas notiek 10 gadus ātrāk, kā to paredzēja lugas autors. Protams – vīruss nav karš, taču tas ir spēks, kas ietekmējis visu pasauli. Domāju, ka iestudējuma vērošana tiešsaistē pastiprinās dokumentālo žanru, kādā tas tika veidots. Izrādes apokaliptiskā atmosfēra sabalsosies ar šī brīža tukšuma sajūtu sabiedrībā, jo arī mēs paši, tāpat kā izrādes varoņi, šobrīd daudz vairāk cenšamies definēt sevi un atrast sev vietu šajā jaunajā pasaulē.”

Izrādē piedalās aktieri – Agnese Jēkabsone, Signe Dancīte, Viktors Ellers, Sandis Pēcis un LiepU aktierkursa 3. kursa studente Madara Viļčuka.

Kopā ar režisori pie iestudējuma strādājusi arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Giedre Brazīte, komponisti Antanas Jasenka un Ūdris Jasenka, kā arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Lugu no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

 

Lai pievienot komentāru