Inese Kučinska šo dēmoniskā intelekta aspektu iemieso meistariski, kas uzvedumā valdošās dauzonīgās atmosfēras apstākļos šķiet velnišķi grūti. Arī ārēji aktrise ir «izkususi» Ričarda fiziskajā kroplumā un zirneklībā, un tas šķiet īsts profesionāls izaicinājums arī tik pieredzējušai māksliniecei. Bet aktrise ar to tiek galā spoži.

— Guna Zeltiņa (“Šekspīrs”/ “Teātra Vēstnesis”)

Pēdējo reizi rādīsim izrādi “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”!

Piektdien, 23. oktobrī, plkst. 19:00 Liepājas teātrī pēdējo reizi tiks rādīta izrāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”. Izrādi pirms 2 gadiem iestudēja režisors Valters Sīlis, tā tika nominēta 7 “Spēlmaņu nakts” balvām – tai skaitā – “Gada lielās formas izrāde”, “Gada režisors” u.c. Rasa Bugavičute-Pēce, kas tekstu radīja īpaši izrādes vajadzībām, tika nominēta balvai kategorijā “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā”.

 Izrādes dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919. gada periodikā par laiku un notikumiem, kas norisinājušies Liepājā, kamēr šeit atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Laiks, kuru piedzīvojuši Liepājas iedzīvotāji, bijis samērā baiss un nedrošs, taču tajā pašā laikā viņiem bija jāturpina sava ikdienas dzīve, neatkarīgi no sociālpolitiskajiem apstākļiem! Izrāde atklāj, kā jaunas valsts rašanos izjuta cilvēki, kuri tieši nebija saistīti ar politisko lēmumu pieņemšanu – gan Latvijas kultūras vēsturē labi zināmas personības, gan vienkāršie pilsētas iedzīvotāji.

“Sīlis iestudējumā nodarbinājis vai visus t. s. jaunā Liepājas kursa aktierus – Edgaru Ozoliņu, Sandi Pēci, Rolandu Beķeri, Agnesi Jēkabsoni, Aneti Berķi, Mārtiņu Kalitu, Kasparu Kārkliņu, Gati Maliku, Ilzi Trukšāni, Lauru Jerumu –, un viņi spēlē aizrautīgi. Labai daļai trupas piemīt izteiktas raksturotāju dotības, teju visi apveltīti ar lielisku humora izjūtu, daļa dzied, visi dejo. Mazās ainiņas, kurās aktieri iejūtas dažnedažādās lomās, piedāvā dažādās emocionālās intonācijās izstāstītus kara ikdienas nogrieznīšus. Daži ir traģiski – nāves ir nežēlīgas un bezjēdzīgas; citi sentimentāli; daļa – komiski līdz asarām,” pēc izrādes noskatīšanās rakstīja teātra kritiķe Zane Radzobe.

Tā laika pilsētvidi, ļaujot skatītājiem ieraudzīt 1919. gada Liepāju, uz skatuves radījis scenogrāfs Uģis Bērziņš. Izrādei tapt palīdzēja arī kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, horeogrāfe Kristīne Brīniņa, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, kā arī komponists Reinis Sējāns.

Pēdējo izrādi filmēs LTV1, lai pēc tam tā būtu pieejama skatītājiem ciklā “Teātris. zip”.

Lai pievienot komentāru