Runā Liepājas teātris: Par satikšanos!

Runā Liepājas teātris: Par satikšanos!

28 novembris, 2015

Pagājusī nedēļa mūsu teātrī ir pagājusi satikšanās zīmē, tāpēc šoreiz runāsim par to, kuros mirkļos un kādos veidos teātrī mēs beidzot tiešām varam satikties.

Kā katru gadu, arī šogad 23. novembrī visi Latvijas teātru profesionāļi un teātra mākslas mīļotāji svinēja ne vien teātra režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienu, bet arī gadskārtējās teātra balvas pasniegšanas ceremoniju. Un, lai arī publiski balvu pasniegšana un to saņemšana ir gaidītākais mirklis visā vakarā, patiesība ir tāda, ka Spēlmaņu nakts ir tas brīdis, kad beidzot visi teātru darbinieki var satikties vienkopus. Un te jau runa vairs nav tikai par koleģiāliem rokasspiedieniem un uzslavām, kas patiesībā ir daudz vērtīgākas par jebkuru kritiku, bet arī par salidojumam līdzvērtīgu piedzīvojumu, kurā beidzot ir iespēja satikt bijušos kursa biedrus un studiju laika mīlestības, kā arī neviltotā sirsnības uzplūdā pateikties bijušajiem pasniedzējiem vai režisoriem par iepriekš nenovērtēto, bet nu saprasto. Spēlmaņu nakts ir vieta, kurā nepiepildīto cerību rūgtums izlīdzsvarojas satikšanās priekā, jo patiesībā – zaudētāju jau nav. Ir tikai vieni vienīgi uzvarētāji, par kuriem mūždien prieks, jo visi ir savējie.

27. novembrī mēs visi satikāmies pirmizrādē “Portreti. Vilki un avis”. Un te nu ir tas maģiskais brīdis, kurā skatītājs sastop izrādi, bet skatītāju sastop aktieri, režisors, scenogrāfs, kostīmu māksliniece, gaismotājs u.c. izrādē iesaistītie. Šoreiz izrādes radošajai komandai – Viesturam Meikšānam, Kristai un Reinim Dzudzilo, kā arī Oskaram Pauliņam, bija iespēja pirmo reizi sastapt Liepājas publiku, Liepājas teātra aktierus un teātra tehniskos cehus, tāpēc jo lielāks prieks par jaunu draudzību, kuras rezultātā radies viens kolorīts bērns. Gaidām jūs raudzībās!

Savukārt vakar, 29. novembrī, Liepājas teātrī pēdējo reizi (vai vismaz uz kādu laiku pēdējo reizi) tika rādīta izrāde “Stavangera” (Pulp People). Un gluži kā pirmizrāde, arī pēdējā izrāde ir īpašs notikums teātrī, tāpēc nereti pēc tam izrādē iesaistītie vēl mirkli satiekas – kopīgi pasēž un atceras visas tās neskaitāmās satikšanās, kuras izrāde nesusi. Tāpēc sveicieni visiem tiem, kas cēlās un pameta zāli izrādes laikā, sveiciens tiem, kas rakstīja komentārus vai izteica tos telefoniski vai aci pret aci, sveiciens tiem, kas tieši šīs izrādes dēļ ir sākuši regulārāk apmeklēt teātri, jo tas viss ir apliecinājums vienam – mēs esam satikušies.