„Pūt, vējiņi!” ir lidojums: spēcīgs, vienots, aizgrābjošs. Tieši piemirstais vārds „aizgrābjošs”, man liekas, visprecīzāk izsaka sajūtas izrādes laikā: tā ierauj sevī kā stihija, tu esi viesuļa centrā, un vari tikai just kopā ar mūziku un tiem, kas uz skatuves. Domas, spriedumi – tas paliek uz vēlāku laiku, un šis brīnišķais pēcsajūtas brīdis ir ilgs.

— Edīte Tišheizere („www.liepajniekiem.lv”/„Pūt, vējiņi!”)

“Sajūtu stāsts” Liepājas teātrī!

No 14. decembra Liepājas teātrī sāksies tradicionālie svētku koncerti – šogad Liepājas teātra aktieri tos izdziedās 14 reizes līdz 29. decembrim. Koncertu veido Mārtiņš Kalita un Normunds Kalniņš, biļetes uz to jau iespējams iegādāties.

“Sajūtu stāsts” būs svētku brīnums, kas kā sniegpārsla nolaidīsies uz degungala un piparkūku saldumā kusīs uz mēles, kņudinot labsajūtu un ieliekot klēpī ikvienam pamatīgu blāķi cerību.

Reiz sensenos laikos, bet varbūt nemaz ar ne tik sen, kādā tāltālā ciemā, bet varbūt tepat – kaimiņu sētā, uzsniga pirmais sniegs. Tā vien šķita, ka sniegpārslas kāds lidina pa gaisu burvju mājiena vadītas, un tās sajūsmā lika spiegt katram ciema iedzīvotājam, kas tās savām acīm skatīja. Tikai ciema birģermeistara durvis ziemas prieku priekšā aizcirtās ar blīkšķi. Viņš pavēlēja ciema iedzīvotājiem rimties un aizliedza ikvienam, un tostarp savām meitām, par Ziemassvētkiem pat domāt. Neviens ciema iedzīvotājs nevarēja saprast, kāpēc birģermeistars tik sāpīgi izrīkojas! Taču viņa meitas to labi zināja. Kad pasaules netaisnība tētim atņēma meitu māmiņu, viņš saduga tiktāl, ka izsvītroja no savas dzīves prieku. Un tikai abu māsu rokās nu ir iespēja tētī atgriezt ticību labajam un cerību tālākajam… Varbūt tieši šajā – Ziemassvētku brīnumu laikā – tas viņām varētu izdoties!

 

Lai pievienot komentāru