Sākumā, kamēr Meriks vēl atrodas Rosa īpašumā, izrādes atmosfēras radītais efekts ir tik spēcīgs, ka gandrīz fizioloģiski iedarbīgs. Šķiet – ja saostu aprunāto un apspēlēto Merika smirdoņu, ģībtu. Un tas ir apbrīnojami, ņemot vērā, ka izrādes veidotāji izvairījušies no naturālistiskas realitātes atspulga, ko smalkās melnbaltā kino niansēs atklāj Deivida Linča filma Ziloņcilvēks.

— Līvija Dūmiņa (“Neatkarīgā Rīta Avīze” / “Ziloņcilvēks”)

Sergejs Ščipicins

Dzimis 1976. gada 21. novembrī

2007. gadā beidzis Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas kursu „Drāmas režija” Dodina vadībā.

Režija Liepājas teātrī:

2019
B.Sleids “Nākamgad tai pašā laikā”

Nozīmīgākie iestudējumi citos teātros:
I. Gļinkovs „Divi uz mēness” (Tula, 2018)
A. Puškins „Mazās traģēdijas” (Valmiera, 2017)
E. de Filipo „Filumena Marturano” (Jekaterinburga, 2016)
M. Osipovs „Krieviskais un literatūra”(Sanktpēterburga, 2013);
T. Lets „Augusts. Osedžas zeme” (Samāra, 2012)
A. Stasjuks „Tumšais mežs” (Sanktpēterburga, 2012)
G. Bērks „Gagatin way” (Volgograda, 2010)
R. Hodons „Šikās kāzas” (Irkutska, 2010)
L. Zorins „Varšavas melodija” ( Rīga, 2009)
V. Sorokons „Dostojevskis – trip” (Sanktpēterburga, 2009)
M. Ravenhils „Shopping & Fucking (Sanktpēterburga, 2008)
G. Grekovs „Lielais līdzjūtīgais (Omska, 2008)
A. Puškins „Mocarts un Saljeri” (Jekaterinburga, 2008)
L. Zorins „Varšavas melodija” (Sanktpēterburga, 2007)