A. Čaks – „Liepas satumst…”, „Miglā asaro logs”, pašpuikas, kas Mūžības skarti. Un sirds, sirds, kam jāpukst svārstīgā laikā. Te! Uz trotuāra.
Par Čaka lomu aktieris Kaspars Kārkliņš saņēmis 2010./2011. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.
Vispār mēs – visi šeit minētie – mēģinām izspēlēt „Spēlē, Spēlmani!” likteņspēli. Kā bērnībā… Lieli dzejnieki ir kā bērni, būtībā jau mēs visi, kas pasauli būvējam no sapņiem un ilūzijām.
Tad vēl – kas gan būtu izrāde bez dzīva mūzikas skanējuma. Par to gādās Normunds Kalniņš un Reinis Lapa vai Anita Barlote.
Anita Kvāla mēģinās iejusties sievietes lomā, kura bija Dzejniekam blakus sapņos, skarbajā realitātē un dzīves pēdējos mirkļos.
Ilze Jura vai Signe Ruicēna – reizēm mēs iemīlam tēlus, kas noskatīti gleznās, romānos, poēmās.
Katram dzejniekam ir tiesības izvēlēties sev tuvus personāžus. Un tā: Armands Kaušelis būs latviešu strēlnieks, ormanis, strādnieks; Rolands Beķeris mēģinās uzrāpties stabā un laikā; Laura Jeruma un Edgars Ozoliņš – kā latviešu lugās – cerēsies, mīlēsies, bet vai „dabosies”?…
Anda Albuže būs klusa, bet Dzejniekam ļoti būtiska būtne.
Dzīvē, it īpaši jaunībā, vajag kādu, kas iedod pa pauri. Ja tas neizdosies skolotājai Inesei Jurjānei, tad to mēģinās darīt TAS, kuru grūti apstrīdēt – Leons Leščinskis.
Protams, ir vajadzīgs kāds, kas prot staigāt savas gaitas. Ja jums viņš atgādina Čaplinu, mums nav iebildumu – Marģers Eglinskis.
režisora asistente – Ilga Martinsone
scenogrāfs – Aigars Ozoliņš
kostīmu māksliniece – Renāte Bāliņa
horeogrāfs – Agris Daņiļevičs
komponists – Imants Kalniņš
gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
dramatizējis Valdis Lūriņš