Izrādes pasaule runā ar dzejnieka muti, un tā pieder Regnāram Vaivaram, arī pēc divdesmit darba gadiem teātrī joprojām ambiciozam un puiciski nenogludinātam māksliniekam. Tomēr tas nenozīmē, ka režisora dzejiskā pašizpausme būtu norakstāma pametumos. Tieši pretēji. Kaut arī Regnāra Vaivara vārsmas ir tipisks lietišķās dzejas paraugs, ko, jādomā, atsevišķi no mūzikas lietot nemaz nav paredzēts, lielākoties tekstam piemīt spuraina pievilcība.

— Valda Čakare “Purva bridējs ugunī” // “Kroders.lv”

Uzdot Jautājumu