Izrādi ir interesanti skatīties ne tikai tāpēc, ka spēles laukumā vērojama ļoti dinamiska darbība (ar atsevišķiem apzinātiem palēninājumiem), bet visvairāk tāpēc, ka uz skatuves redzamais gandrīz bez apstājas tevi smīdina un vienlaikus – liek aktīvi līdzdomāt, vilkt paralēles ar savu reālo dzīves pieredzi, ieraudzīt sevi no malas. Turklāt kopējā izrādes intonācija nav nedz ņirdzīga, nedz augstprātīga, nedz didaktiska.