Gogoļa komēdijas atrodas kaut kur starp smieklīgo un dramatisko, lai neteiktu — traģisko. Un režisors, kaut arī atsacījies no Gogoļa vārda, ir pārtulkojis kustību valodā šo divdabību stilistiski tīri un precīzi. — Edīte Tišheizere (“Ir” / “Precības”)


Portreti. Vilki un avis

vilkavis_mlAleksandrs Ostrovskis
PERSONISKO DRĀMU GALERIJA
Režisors – Viesturs Meikšāns

Izputējusī muižas īpašniece Murzavecka ir gatava uz visu – gan izprecināt bagāto atraitni Kupavinu savam brāļa dēlam Apolonam, gan viltot dokumentus, gan iesaistīties citos negodīgos darījumos. Viss notiek pēc viņas plāna, līdz brīdim, kad no pilsētas ierodas aprēķinātājs Berkutovs…

Izrāde nominēta Dienas gada balvai kultūrā 2015!

Izrāde nominēta raidījuma “100g kultūras” balvai “Kilograms kultūras 2015″ 4. ceturkšņa balsojumā nominācijā “Teātris”!

Izrāde nominēta 2015./2016. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 6 nominācijās: “Gada lielās formas izrāde”), “Gada aktrise” (Inese Kučinska), “Gada aktieris otrā plāna lomā” (Gatis Maliks), “Gada scenogrāfs” (Reinis Dzudzilo – BALVA!), “Gada kostīmu vai grima mākslinieks” (Krista Dzudzilo – BALVA!), “Gada gaismu un video mākslinieks” (Oskars Pauliņš – BALVA!).

Šis iestudējums ir kā portretu galerija, kurā katrs portrets būs kā atsevišķa izrāde, par katru no tēliem. Un viņus visus vienos viena dilemma – kā lai dzīvo attiecībās ar cilvēkiem, ja cilvēks šajā pasaulē ir neizbēgami viens.

Pozitīva un dzīvi apliecinoša izrāde, kur galvenais konflikts ir starp patiesām emocijām un aukstasinīgu aprēķinu.

Lomās:
Meropa Davidovna Murzavecka – Inese Kučinska
Apolons Viktorovičs Murzaveckis – Edgars Ozoliņš
Glafira Aleksejevna – Anete Berķe
Jevlampija Nikolajevna Kupavina – Everita Pjata
Anfusa Tihonovna – Ilze Trukšāne
Vukols Naumičs Čugunovs – Kaspars Gods
Mihails Borisovičs Liņajevs – Kaspars Kārkliņš
Vasīlijs Ivanovičs Berkutovs – Mārtiņš Kalita
Pavļins Saveļičs – Rolands Beķeris
Klaudijs Goreckis – Gatis Maliks

Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo
Kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Muzikālais noformējums un tulkojums – Viesturs Meikšāns

Pirmizrāde 2015. gada 27. novembrī

ATSAUKSMES par izrādi:
Metamorfozes. Nekafka – Silvijas Radzobes recenzija portālā “Kroders.lv”
Skarbais mirāžu labirints – Zanes Radzobes recenzija žurnālā “Ir”
Kurš te ir naiva aita – Ata Rozentāla recenzija laikrakstā “Kultūras Diena”
Portretu galerijas atdzīvināšana – Normunda Akota recenzija laikrakstā “Kultūrzīmes”
Pārlapojot klasiku – Vēsmas Lēvaldes recenzija portālā “Kroders.lv”

Foto – Ziedonis Safronovs un Krista Dzudzilo

  1. Paldies par izrādi! Labi aktierdarbi,laba režija,scenogràfija,tērpi un gaismas! Iesaku,man ļoti patika!

  2. Ļoti patika! Tādi aktierdarbi! Un tik aktuāla izrāde, kaut luga no senas vēstures. Paldies,

  3. Baiba Gutman says:

    Paldies par lielisku izrādi! Baudījums dvēselei – lieliska scenogrāfija (portreti), tērpi, aktierspēle un gaismas! Bez tam izrāde ir drāma, bet ar humora piedevu. Super! Vēlreiz paldies!

  4. “Latvijas vecākais jaunākais teātris”, domāju visu mājupceļu pēc izrādes. Prieks un lepnums par katru izrādes veidotāju,visus pārbūvju “rūķus” ieskaitot. Lai ir skatītāji! 29.decembrī bija gan no RĪgas, gan no citām Latvijas vietām, gan no Lietuvas. Arī tas priecē, ka mūsu teātris piesaista daudzus. Skaistu darbu pilnu 2016.gadu!

  5. Tā pati Īgnā Tante:
    Uz izrādi biju noskaņojusies kaujinieciski negatīvi, jo no pazīstamajiem teatrāļiem biju dzirdējusi tikai divas (bet sajūsminātas) atsauksmes, bet kritiķu slavinošās atsauksmes likās par daudz patosainas. Un vispār – kā tas iespējams, ka visi kritiķi kā viens dzied slavas dziesmas, bet skatītāji ir vairāk kā vēsi???
    Pēc izrādes es biju gatava bučot režisoru, Dzudzilo pāri un, protams, mūsu aktierus par burvīgo, saturīgo, interesanto, fantastisko vakaru, kurā brīžiem smējos pilnā kaklā (tā kā biju viena pati, tad laikam bija par traku, bet es nespēju noturēties un apkārtsēdošie jau arī smējās). Par katalizatoru izvēlējos man priekšā sēdošo gados pavecāko krievu pāri, kuriem tas viss patiešām patika!
    Lūk tādai ir jābūt īstai KOMĒDIJAI! Beidzot uz Liepājas teātra skatuves tāda ir, turklāt tik interesantā formātā, ka pilnīgi neticas – nu kā to vispār tā varēja izdomāt?! Es vairs nespēju iedomāties, ko mūsu aktieri nevar nospēlēt, man jau liekas, ka uz Scala vai Metropolitan skatuves operu arī izcili nodziedās.

    Tomēr par būtību. Pirmkārt, nevajag meklēt melnu kaķi tumšā istabā, ja tā tur nemaz nav. Pieļauju, ka nevajadzēja iet uz pirmizrādi un nedaudz nogaidīt, lai salasītu kādas info druskas. Kad tās man bija rokā, man nekāds kaķis nebija jāmeklē. Nevajag meklēt kaut kādas pārgudrības un mēģināt domāt, ko nozīmē izrādes formāts, kāpēc visi aktieri ir melnos tērpos un brīžiem viens – krāsainā. Ir jāskatās vnk. burvīga komēdija un tēlos jāmēģina izdomāt, kurš ir tā “aita” un kurš pats briesmīgākais “vilks”, kurš aptin ap pirkstu sīkākos un ne tik rafinētos. Ja domājat, ka tā ir mazpilsētas reti riebīgā granddāma Meropa (I.Kučinska), tad smagi maldaties 🙂 Lielais un briesmīgais vilks ierodas burvīgas briļļainas aitiņas (krieviski sulīgāk varētu teikt – конкретный ботаник) izskatā, kuru mums kā zemeni uz putukrējuma pasniedz M.Kalita (visu cieņu aktierim).
    Izrādē savs portrets (sava aina) ir katram tēlam un ir ļoti interesanti skatīties, kas, ko un kā pasniegs. Pēc katras ainas nespēju sagaidīt nākamo, lai patīksminātos par notiekošo. Vienīgais zaudētājs (nosacīti), manuprāt, bija tikai Pavļins (R.Beķeris), jo viņš tiek izķidāts pirmais un skatītājs vēl nav paspējis pierast pie redzamā un nespēj izsekot līdzi tekstam. Tālākais aiziet kā ātrgaitas vilciens.
    Šajā lugā pat nespēju pateikt, kurš no aktieriem bija labāks un kurš mazāk – visi bija savā “lomā”! Kārtējo reizi varu tikai nosecināt, cik smagi ir spēlēt piedzērušos cilvēku, turklāt visā lugā, un nepārkāpt to trauslo svītru, aiz kuras sākas tēlošana un balagāns – Apolons (E.Ozoliņš) to paveic perfekti. Superīga bija otrā plāna Anfusas aina – bez komentāriem, ejiet un apskatāties kā var panākt zāles sirsnīgu smējienu ar īsu un kodolīgu skatu.
    Par titriem krievu valodā skatuves augšā – sēdēju 6.rindā, bet ar grūtībām spēju ko saskatīt. Turklāt to lasīšana apgrūtina skatuvisko darbību aplūkošanu, jo abus kopā grūti uztvert. Par to vajadzētu piedomāt, ja jau reiz titri ir. To ko izlasīju oriģinālā, lika domāt, ka ja es šo visu redzētu orģinālvalodā, tad droši vien nevis smietos, bet jau no sajūsmas spiegtu.
    Vienvārdsakot, neklausieties pesimistus, ejiet ar atvērtu sirdi un bez aizdomām uz kaut kādu sarežģītu atpazīšanu vai izpēti – и люди (актёры) сами к Вам потянутся 🙂
    P.S. Es iešu otro reizi ar savu pusaudzi, lai parādītu kādai ir jābūt īstai un kvalitatīvai komēdijai un MŪSU skatuves.

  6. Nevaru sagaidīt, kad izrāde būs sestdienā, lai arī no Rīgas tieku izbaudīt notikumu!

  7. Īgnā Tante:
    Nu arī mana padsmitniece ar draudzeni izrādi ir redzējusi. Laicīgi viņu sagatavoju, lai viņa saprastu režisora domu un viņai tiešām bijis interesanti un paticis. Par ko man, protams, prieks 🙂 Ļoti ceru, ka Spēlmaņu naktī izrāde tiks atzīmēta ar kādu balvu!

  1. Šim rakstam vēl nav nevienas atsauces.

Lai pievienot komentāru